| Lasīšanas un izlasīšanas stundas... |
[2. Okt 2005|21:22] |
| [ | Jūtos |
| | Nepatīkams | ] |
| [ | Skan |
| | Lullabies | ] | Izlasīju Z. Mauriņas eseju ''Gēte un fon Šteina kundze''. Skolā lika. Tik dīvaina sajūta pēc literāra darba izlasīšanas man reti kad ir. Nudien reti. Laikam bail no rakstītā patiesuma. Nezinu. Bet dīvaini. Sasodīti dīvaini. Nepatīkami dīvaini. Labs darbs. Patiess darbs. Bet sajūta pēc izlasīšanas ļoti ...atļaušos teikt - slikta. |
|
|
| Comments: |
Par ko tur ir? Man skolā nelika to lasīt ;)
Nu varētu būt, ka nelika, tas mums tā brīvprātīgi piespiedu kārtā tika uzdots.:)
Tur ir stāstīts par Gēti un viņa mūža mīlestību(vienu no)fon Šteina kundzi. Būtībā šīs attiecības ir, kas līdzīgs dievināšanai( no Gētes puses), kas attēlota romānā ''Jaunā Vertera ciešanas'', ja es lasījusi. Stāsts ir par viņu attiecībām.
Tas, kas man uzdzina tādu drebuli, bija Z. Mauriņas ieliktā doma, ka gandrīz visas attieības beidzas, mīlestībai pārvēršoties naidā. Kaut kā neomulīgi palika.
Bet ja Tev gadās, tad izlasi - uzrakstīts ir ļoti labi, domas arī lieliskas, tikai nu tā noskaņa tāda, bet...nu es biju vienīga, kura to bija tā uztvērusi, visiem pārējiem patika ir viss šajā darbā.
man gan liekas, ka vairums attiecību beidzas ar vienaldzību vai draudzību- vismaz man tā ir.. sākumā mīlestība, tad draudzība un tagad vienaldzība! viss atkarīgs no tā, vai cilvēks vēlas, lai beidzas ar naidu vai tomēr grib, ko labāku un tādēļ piestrādā pie tā! | |