Mhm, un kā vēl pārņem, jo barā sarunas mēdz kļūst tukšas un bezpersoniskas. Bezjēdzīgas.
Bet nu es pie labākās gribas(man tādas nav) nevarētu runāt par ļoti personiskām lietām lielā barā. Nevaru un negribu arī. Kam viņiem to.

Un tā nu es izdomāju, ka pietiek tuksnešoties. Tagad es iesaistos bara pasākumos tikai, ja ļoti vēlos, kas gadās reti, un ļauju sev dzīvot tādu dzīvi, kas patīk man pašai nevis citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sarunas - jā, sarunām bariņā nav vietas. Tur var būt tikai pļāpāšana.
Sajūtas gan var svārstīties - no tuksnesīgām līdz pat jautrības okeānam. Viss atkarīgs no cilvēkiem, kas līdzās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jap, Tev taisnība. Var būt arī jautrības okeāns. Bet zini...reizēm es arī tā vidū sajūtos kā tuksnesī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atkarībā no kompānijas, tas gan.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas gan...kompānija nosaka ļoti daudz.

(Reply to this) (Parent)