| Būtu jau forši... |
[21. Okt 2007|18:08] |
| [ | Jūtos |
| | Mierīga | ] |
| [ | Skan |
| | Klusums | ] |
| Who Should Paint You: Andy Warhol | 
You've got an interested edge that would be reflected in any portrait
You don't need any fancy paint techniques to stand out from the crowd! |
|
|
|
| ... |
[21. Okt 2007|19:58] |
| [ | Jūtos |
| | Nedaudz skumja | ] |
| [ | Skan |
| | Ella Fitzgerald - Misty Blue | ] |
Džezs, vectēva siltais džemperis un glāze vīna pamazām manī iedveš svētdienas novakarei piedienīgo svētlaimīgo un nedaudz laisko mieru. Šķiet tā tam arī ir jābūt. Un tas nekas, ka darāmā daudz, jo gluži kā tamborētais pleds apvij manu augumu, tā prātu ieskauj apziņa, ka paspēšu itin visu, ja vien pārstāšu satraukties. Ir tikai jāļaujas dūmakainajam mieram, kas visu ieskauj kā rudens migla. Un jo es vairāk ļaujos, jo vairāk apzinos, ka man nepārvarami kaut kā trūkst šajā rudens idillē. Trūkst sarunu uz dīvāna ar tējas krūzēm rokās. Patiesu. Sirsnīgu. Sarunu par visu un par neko. Sarunu par kurpju šņorēm un par naftas krīzi. Sarunu. Par jebko.
Kāds nevēlas atbraukt uz tēju? |
|
|
| |
[21. Okt 2007|20:00] |
Rakstīšana ir kā atkarība.. var tik vaļā, bet pietiek tik vienu reizi uzrakstīt kaut rindiņu un bauda, dzirdot taustiņu klaboņu un domu murdēšanu galvā, atgriežas kā nebijusi... un gribas rakstīt un rakstīt..
Un jāpateica vai jādusmojas par to man ir tikai uz vienu vienīgu cilvēku, kurš man atgādināja, ka esmu rakstījusi.. |
|
|