| ... |
21. Okt 2007|19:58 |
Džezs, vectēva siltais džemperis un glāze vīna pamazām manī iedveš svētdienas novakarei piedienīgo svētlaimīgo un nedaudz laisko mieru. Šķiet tā tam arī ir jābūt. Un tas nekas, ka darāmā daudz, jo gluži kā tamborētais pleds apvij manu augumu, tā prātu ieskauj apziņa, ka paspēšu itin visu, ja vien pārstāšu satraukties. Ir tikai jāļaujas dūmakainajam mieram, kas visu ieskauj kā rudens migla. Un jo es vairāk ļaujos, jo vairāk apzinos, ka man nepārvarami kaut kā trūkst šajā rudens idillē. Trūkst sarunu uz dīvāna ar tējas krūzēm rokās. Patiesu. Sirsnīgu. Sarunu par visu un par neko. Sarunu par kurpju šņorēm un par naftas krīzi. Sarunu. Par jebko.
Kāds nevēlas atbraukt uz tēju? |
|