viss. nekas nav kārtībā. nekas vairs nevar būt kārtībā. lai kā arī nebūtu, lai kā arī mēs neskatītos uz dzīvi, vienmēr būs sūdi visur. citreiz mazāk, citreiz vairāk, bet būs. tagad ir tā padaudz. un vispār jau nav jēga runāt par manām jūtām, jo tas neko nemainīs, bet man vienlaga riebj, kad tas duncis durstas. šoreiz - pa sirdi.
|
es zināju. zināju, ka reiz mans labais garastāvoklis būs kā ar cirvi nocirsts. paldies, tas ir pienācis un nu ir tā, kā nekad agrāk.. sūdi. ps. akmeņi man iemācīja lidot
|
ziniet, es kkā apslēpti vēlējos, lai Tie naži, kurus es noslaucīju un ieliku atvilktnē, sadurtu mani. nē, man nav tieksmes uz pašnāvībām, bet es neteiktu, ka jūtos labi. nepavisam. āāā.. pfū.
|
ja ir brīži, kad esmu tuvu asarām, tad tāds brīdis ir tagad. man viss jau zajebal, tiešām. tāda sajūta, ka neemu vajadzīgi nevienam. kāpēc citiem izdodas tas, kas nepadodas man?? nu pavisam vnk lietas?! es čista esmu mazsvarīga? tik ļoti? un vispār mani gandrīz jau nobeidz tikai 1 pavisam parasts teikums, kurš nebija pat uz mani attiecināts. jau atkal viss bez manis ir un būs. bļē..
|
nēnu es tiešām vienreiz aizvainošos par tām atklātajām neatbildēšanām uz vēstulēm!! jā, es jau varu tā teikt, bet tad atkal vienā brīdī viss man liksies jauki un puķaini. mazā, stulbā es. es nezinu, bet es neprotu tā. man šķiet, ka es palieku parādā, ja neatbildu. un vispār es gribu Džī satikt daudz biežāk, jo viņa ir tik fantastisks cilvēks. vairāk tādu. un man sāp kājas un vienreiz, velns parāvis, arī sirds. un ne jau kā asinsrades orgāns. par visu. visu!! visu, kas man apkārt notiek, bet ko es nespēju ietekmēt. un vispār es nevaru sagaidīt, kad rīt sēdēšu vilcienā. jā, tik ļoti es ilgojos, mīļuk! Tev es visu varu stāstīt. vienmēr uzklausīsi. :**
|