ziniet, varbūt man vienkārši pārtraukt domāt, jo es pati sevi beidzu nost ar tām glupībām. nu es nesaprotu, kāpēc man tik ļoti gribas satikt kādu, kas mani sāpina, morāli nogalina. nu priekš kam? savam priekam, protams. tikai paskatīties un tad morāli mirt. tad nē jau, nejau tik traki, vienkārši tas vislabāk raksturo tās manas izjūtas.
starp citu, manai klasei patīk mana klase, man arī. tas ir jauki, jo vismaz tā es domāju par ko citu.
es gribu, lai mans kāmīts ātrāk ir ārā no slimnīcas, jo es viņu mīlu un viņai nav jāslimo!
un te nu arī es atduros ar neapmierinātību par sevi, ar domām, ka manas draudzenes ir skaistākas, veiksmīgākas, populārākas, jaukākas.
es esmu dumja, bet turpinu smieties un pie tā arī paliksim!
starp citu, manai klasei patīk mana klase, man arī. tas ir jauki, jo vismaz tā es domāju par ko citu.
es gribu, lai mans kāmīts ātrāk ir ārā no slimnīcas, jo es viņu mīlu un viņai nav jāslimo!
un te nu arī es atduros ar neapmierinātību par sevi, ar domām, ka manas draudzenes ir skaistākas, veiksmīgākas, populārākas, jaukākas.
es esmu dumja, bet turpinu smieties un pie tā arī paliksim!
ps. tikko mani sabiedēja mana sirds aritmija, kas vēlaizvien kko nelabu dara manī..
feeling: |
 nav slikts, nav labs |
my music: |
metallica - whiskey in the jar |