Maybe*

man šķiet, ka Frenks Tērners ir vienkārši mana mīlestība. Kur tāds vīrietis var rasties, ak Dievs!
ps. es nezinu, ko lai dara ar savu vārda dienu.
ps2. es šodien neesmu pīpējusi.
ps3. es gribu atpūsties.
ps4. es esmu noilgojusies.
ps5. es ceru, ka Pīts Dohertijs nedabūs cūku gripu.
ps6. es beidzot esmu uzvarējusi, un, iespējams, ka mēs nemaz necīnījāmies.

Laikam jābeidz matu eksperimenti, haha. (nav smieklīgi)
bet lai vai kā, sen nebiju sex and the city skatījusies. Tāaaa sakaitināja, akšausmas. Tik ļoti gribas tos rītus, vienkārši nevar izstāstīt vārdos.

Rozā, brūns, tbs, futbols, ūdens, muguras sāpes, hokejs, nerunāšana, suns, jūra, lielgabals, ripināšana, kāmis ritenī, mazliet amorālā es un mēs, cēzars, pietrūkst, alus, mēness, baseins, pelmeņi, zāle, A., kurpes, vārti, gopņiks, bembis, smaids, 3am, čirka, tenisa bumbiņas, sēžam zemē&pīpējam, pleijeris, džimmijs, 2lohāri, muļķis no londonas, 2pm in the morning haha, juceklis, nutella, huj, vēlreiz smaids, M.

Iekritu uz pāris dienām. Skaisti iekritu, labi iekritu. Tik ļoti, ka šorīt bija jāguļ līdz 14:00. Bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.
Es nezinu, cik pareizi es daru, mēģinot kaut ko mainīt un pāraudzināt. Varbūt, ka tas tiešām būs tikai manis pašas labā, bet es negribu vairs nekad šādus vakarus. Es negribu, lai kāds no mums atkal jūtas tā, kā aizvakar. Tas nav man. Un tas nav nevienam. Varbūt, ka laiks visu rādīs, kas zin.

Laikam beidzot jāķeras klāt istabas restartešanai. Nujā.

ai.

Hard talk.
Hard to handle.
Hard to live through this evening.
Kas to būtu domājis, ka šitā būs.

Novērtēt sevi no malas man vienmēr ir bijis paniski grūti, tāpēc arī spoguļus es ciešu tikai, lai pielabotu kosmētiku un matus. Kā, pie velna, lai iemācās sevi mīlēt tādu, kāda esmu?

Ja nezini, tad nerunā. Tas laikam ir tas, kas vienmēr jāņem vērā.
Es Jums apsolu, es kādu dienu Frenkam paspiedīšu roku un iedošu buču.
Garā teksta nav.

And suddenly it's as clear as clear could be: I'm
not quite the perfect man that I hoped I'd be. And
though I always tried to live an honest life, to
tell the truth I've told my share of lies.

It's my party, and I'll cry if I want to
Cry if I want to, cry if I want to
You would cry too if it happened to you.

Tā te man tikko skanēja. bet tā nav. Ne man ballīte, ne es raudāšu. nu ko lai saka. Atkal gribās uzvilkt kādu dūmu, padarīt neko un vienreiz parunāties ar drosmi un tādām lietām. Jo man viņas dirsā pietrūkst. iespējams, ka pēc rītdienas 17:00 taps mana mūža garākais dienasgrāmatas ieraksts.

Pagriezties un aiziet ir visvienkāršākais, ko var izdarīt. Un ja tā padomā, es pati tā daru, tad jau nemaz nedrīkstu pārmest.
Gribas uzpīpēt ļoti.

Ir 4diena, es atkal esmu pālī un vienīgais, ko varu pateikt ir tas, ka man jau atkal smadzenes nesavienojas ar pārējām ķermeņa daļām. chill, Maija, nedari muļķības.

and head on the ground.
Jau 4 kafijas šodien un es atkal jūtu, kā ceļas mans asinsspiediens. Varbūt viss ir daudz vienkāršāk, kā izskatās. Varbūt nemaz neizskatās nekā. Lai vai kā, šodien man ir oldies day - placebo uz pilnu klapi. Ārā atkal spīd saule, viss notiek, bet bikiņ jocīga sajūta vēdērā. Es tāpat zinu, pār kuru tīklu servēt, tikai jācer, ka tā bumba lidos atpakaļ pie manis un visu vasaru un vēl tālāk būs hārdkōr volejbols. ATBILSTOŠI.

man patīk sāpes savā miesā, haha. lai vai kā, es vislaik semjos, neskatoties uz drausmīgo laiku, kas ir aiz loga. man ir tā paveicies, ka man ir tas, kas man ir, jo tas viss man liek justies tik labi. par visiem sūdiem uzreiz aizmirstās un šķiet, ka ar visu var tikt galā.
tagad ir brīdis, kad es varu pateikt, ka es varu un gribu. man prieks par sevi.

Es atceros, kad biju maza, vienmēr skatījos uz lielajiem, 12.klases skolēniem. arī gadiem ejot, es vienkārši zināju, kā daudzus sauc, kas viņi ir utt., pat neiepazīstoties. Un tā es šogad esmu daudz domājusi par to, diez kā uz mani skatās citi? likās jau, ka esmu tāda neievērojama būtne skolas ikdienā. Bet te tev nu bija - manu privāto dzīvi drīz krustām šķērsām zinās visa vidusskola. :D ironiski, ko?
varbūt man sākt rakstīt sleju par attiecībām, kā Kerija, tikai nevis vogue, bet skolas avīzei? haha.

Visiem mums dzīves ir kā meksikāņu seriāls. Dažiem vairāk, dažiem mazāk.
es ceru, ka to, kas man ir, nesauc par depresiju.

(..) you're not designed to be alone. Vai varbūt tomēr nē?
ar vienu kāju augstskolā, bļe. kur tas der? jocīgi tā. mjā.
šodien man atkal ir lielā everest ūdens pudele, frenks tērners un ļoti liela vēlme pēc miega un gultas. Galīgi neliekas, ka es tā varētu teikt 5dienā, bet man gribas atpūsties mājās šodien.
bet vakar es tomēr, khmm, TOMĒR izdarīju vairāk, kā es domāju, ka darīšu. :D haha. cheer up.

Dušā pārcilāju pusotra gada vecus notikumus..kā vispār viss notika? Stulbais alkohols.
mm.
thanks for cheering me up. :)

Tūliņ jau pusnakts. Ko es ar to gribēju teikt? Laikam jau neko.
Es šodien tikai sapratu to, cik ļoti švaka es esmu, bet cik ļoti cenšos turēties. Nav jau viegli tā un šitā..vienmēr atkal visādas huiņas uzpeld man, bet es nezinu. Varbūt, ka nav vērt čīkstēt, jo tāpat jau viss būs, kā tam jābūt. Tāpat kā smukajam vajag fonu, lai tas izskatītos labi, vajag slikto, lai būtu iemesls priecāties par labo.
Tik ļoti jocīgi tā, es nezinu. Vajag brīvdienas. Siltas, foršas, rokenrola brīvdienas.
Tāpat kā man somā ir 40ml šņabis 'ņikita', tāpat kā man pie sienas ir 12.a klases dziesmas vārdi, tāpat kā skan sex on fire..tik reāli cik tas viss man ir, es gribētu, lai tik reāli kādam esmu es. Bet es nevaru izstāstīt, kā. Tik reāli man vajag rehabilitāciju. Iekšēji, ārēji, nezinu. Visādi.

bet šodien ir cheer up.
:)

Man rīt ir žetonvakars. Es esmu tūliņ jau finiša taisnē. johaidī, tas notika pārāk ātri!