Maybe*

Garlaicīgi man, jā tagad. Skolā, par laimi, bija daudz smieklu sprādzienu, kas pozitīvi salādēja līdz augšai. Man tagad jāizdomā lielā-dziļā doma literatūras mājas darbam, moš noraušu vienereiz kaut cik normālu atzīmi. Bet ne par to ir stāsts. Tā es te sēžu mājās, viena, garlaicīgi, auksti (jā, kkas jau sen nav ar apkuri labi), pirksti nosaluši, jāiet kafija vārīt.. Liela izvēle rīt. Nekas, rīts gudrāks par vakaru, no rīta izlemšu.. Kafija uzvārīta (jā, šis posts netiek veidots 2min laikā, bet gan ilgāk). Tad nu es vēl klausos uzmundrinošas ska un reel big fish dziesmas. Vīraka kociņš beidza degt un smaržot. Sasodīts.Drīz jāiet no mājas ārā, bet nekas neliecina, ka mans dvēseles stāvoklis būtu tam gatavs.. nja, stūūlbi. Bet man patīk, kad es smaidu, jo smaidīt ir forši un man patīk, ka mani draugi smaida, ka smejas un priecājas, jo tad visi ir laimīgi un viss ir labi.. BET es esmu nogurusi, man tagad raudāt gribas, bet tāpat jau labi būs. neviens man tagad nevar palīdzēt, es ļoti labi zinu, bet man vajag cilvēkus, kas mani uzlādē un dod spēku, lai ietu uz priekšu. bļin, tagad neviens nav ar mani. tikai 2nedēļas? es esmu nūģe, vai kā? kkādi vitamīni moš jāsāk lietot, vai vairāk augļi jāēd. tā lūk.