Maybe*

tātad - mans 'lielais pirmās skolas dienas rīts: atveru acis plkst. 7:29. uzreiz uzlieku pleijera ausis un sāku klausīties guns'n'roses dziesmu don't cry. kkā smagi ap sirdi šorīt un nejau tādēļ, ka ir pirmais septembris. nu jau ir kas cits.!? esmu apaukstējusies, neforša sajūta. ja māsa negulētu, es uzliktu to dziesmu uz pilnu skaļumu pa visu istabu, bet es samierināšos ar klusām guns'n'roses skaņām no datora. kas ar mani ir noticis pēdējās nedēļas laikā? tā šķiet, ka tā arī pagāja visa vasara, bet tā ir tikai nedēļa. ārā parādās zilas debesis, tas nozīmē, ka eskobar vārdi piepildās atkal - sun shines for You (es vakar čīkstēju, ka lietus un nav saule, un kā tad ar 1.sept. utt.)

uz veselību! (tas man, jo es saslimu galīgi)

ps. tagad ārā nāk visrupjākais vārds kādu es zinu un tam turpinājumā ir teikums -*****, viņi mūs tiešām izšķīra-
sūūdīgi, es nespēju iedomāties, ka mēs esam sadalītas!! B**, kā SĀĀĀP tas.