lalā
jau atkal bija 5dienas laža. man šķiet, ka es tā paviegli uzvedos, jo visu laiku smejos un smaidu. šķiet, ka citiem, daudziem man apkārt tā nav un man liekas, ka es traucēju tādā veidā. varbūt nē..
man nežēlīgi patīk somi. viņi ir visur - aplenkuši manu skolu, taurē, smaida, sveicina un ir lieliski. nevaru sagaidīt, kad braukšu ciemos pie viņiem. lai gan, cik nu tas ir ciemos..
mīlu tos treniņus, kad esam kopā. negribu nemaz par nākotni domāt. gribas izbaudīt mirkli tādu, kāds tas ir tagad. man patīk tas, kāda es esmu tagad. man patīk, ka es atļaujos smaidīt, priecāties. esmu laimīga, ka ziemas depresija ir garām un nekad vairs tādā negribu atgriezties. lai gan šis tagad ir sasodīti stresains mēnesis, es atļaujos muļķoties, jo ārā ir saule. tad jau laikam uz jūru tikai jādodas. bet vai man gribas? tā sapņoju par vasaru, bet kad viņa ir klāt.. nēnu esmu jau laimīga utt., taču man patīk izbaudīt vasaru arī lielpilsētā. jā, gaiss ir slikts uc., bet man jau tas netraucē. gribas, lai ātrāk beidzas skola. gribu piebeigt to 9.c. mīļa jau, jā, bet citreiz gribas viņus pasūtīt visus un pacelt degunu gaisā. gribu, lai izliek atzīmes un var tikai par eksāmeniem domāt, nevis par sasodītiem mājas darbiem. es gribu, lai visi smaida un ir laimīgi, lai visi ar visu apmierināti, lai ir ok!! es jau zinu, ka tā nekad nebūs, nevar būt. arī man tā nevar būt visu laiku, taču es gribu izbaudīt to jauko, kas šajā momentā manī mājo. un vēl es gribu satikt to puisi no narvesena, kurš pirka ace suliņu ar burkāniem. viņš bija kā no pasakas :]
man neinteresē, vai šito kāds izlasīs līdz beigām. dažreiz pārspīlētu optimismu gribas pasūtīt 3 mājas tālāk, bet tas jau man tagad nerūp. gribu, lai visiem ir labi. un atvainojos par kļudām, ko te pielaidu, es vnk baigi ātri rakstu, neskatos ekrānā, jo ir ko teikt man. bija, ko teikt.
ps. manic street preacher vēl aizvien mani rauj līdzi savai mūzikai.
man nežēlīgi patīk somi. viņi ir visur - aplenkuši manu skolu, taurē, smaida, sveicina un ir lieliski. nevaru sagaidīt, kad braukšu ciemos pie viņiem. lai gan, cik nu tas ir ciemos..
mīlu tos treniņus, kad esam kopā. negribu nemaz par nākotni domāt. gribas izbaudīt mirkli tādu, kāds tas ir tagad. man patīk tas, kāda es esmu tagad. man patīk, ka es atļaujos smaidīt, priecāties. esmu laimīga, ka ziemas depresija ir garām un nekad vairs tādā negribu atgriezties. lai gan šis tagad ir sasodīti stresains mēnesis, es atļaujos muļķoties, jo ārā ir saule. tad jau laikam uz jūru tikai jādodas. bet vai man gribas? tā sapņoju par vasaru, bet kad viņa ir klāt.. nēnu esmu jau laimīga utt., taču man patīk izbaudīt vasaru arī lielpilsētā. jā, gaiss ir slikts uc., bet man jau tas netraucē. gribas, lai ātrāk beidzas skola. gribu piebeigt to 9.c. mīļa jau, jā, bet citreiz gribas viņus pasūtīt visus un pacelt degunu gaisā. gribu, lai izliek atzīmes un var tikai par eksāmeniem domāt, nevis par sasodītiem mājas darbiem. es gribu, lai visi smaida un ir laimīgi, lai visi ar visu apmierināti, lai ir ok!! es jau zinu, ka tā nekad nebūs, nevar būt. arī man tā nevar būt visu laiku, taču es gribu izbaudīt to jauko, kas šajā momentā manī mājo. un vēl es gribu satikt to puisi no narvesena, kurš pirka ace suliņu ar burkāniem. viņš bija kā no pasakas :]
man neinteresē, vai šito kāds izlasīs līdz beigām. dažreiz pārspīlētu optimismu gribas pasūtīt 3 mājas tālāk, bet tas jau man tagad nerūp. gribu, lai visiem ir labi. un atvainojos par kļudām, ko te pielaidu, es vnk baigi ātri rakstu, neskatos ekrānā, jo ir ko teikt man. bija, ko teikt.
ps. manic street preacher vēl aizvien mani rauj līdzi savai mūzikai.
feeling: |
 tāds - yīhā |
my music: |
msp - you stole the sun from my heart |