Maybe*

Nu tad tā. Šobrīd kaut kā štruntīgi ap sirdi palika. It kā nekas nav noticis, bet vienalga kaut kas grūzī un sagruzī. Es vēl vakar biju pie palmām un karstumā, bet šodien man salst visas maliņas, kas vien var cilvēkam salt. Un iekšā arī. Hujova. Gribētos izkratīt sirdi, bet nav īsti ko tur kratīt. Nu vot debīla sajūta. Lai vai kā, laikam jau nekas nav tik vienkārši, lai gan rādās, ka nav arī tik traki, kā man likās, ka būs. vienīgā lieta, par ko es ļoti baiļojos vēl aizvien ir makten apraudēta, tāpēc es nenomierināšos un nespēšu skaidri domāt, līdz nesatikšu un neparunāšu. Un rādās,ka 6dien pat tas nenotiks. Man nav lemts, vai kā?! fak!!