Maybe*

dzīves realitāte ir mazsvarīga, līdz tu ar to sastopies. šajā gadījījumā - es. ja tās manas blondīnes, galvu augstu pacēlušas, dosies uz citu skolu, es sajukšu prātā. man vajag viņu sabiedrību. bet nu laikam jāsaka - neko darīt, tāda dzīve..

policistiem ir iedāļāti digitālie fotoaparāti. un tomēr ir daudz cilvēku un dzīvnieku, kam nav, kur dzīvot. 'taisnīgi', ne?
no vienas puses, gribās man tās izmaiņas.. no otras - nafig viņas?? un ja nu es palieku viena no mums 6 mūsu skolā? ok. kāda atšķirība.
mans vienīgais lūgums ir tāds, lai mans sunīts izveseļojas. man sāp sirds skatoties viņas asarainajās, ciešanu pilnajās, brūnajās actiņās. es nevaru palīdzēt. bet tik ļoti gribu. phh..
ārā ir patīkami vēss (šobrīd), bet zvaigznes neredz :[
atļaujos būt Bārbija dažreiz.. gundrā blondīne - tā Ilze šodien :D
-..!
-Jūs vispār dzirdējāt kā es nosaucu Maiju?
-nē. kā tad?
-par Maijuci!
-:DDDDDDDDD

Tā Toms pirms kādas nedēļas krievu valodas stundā, gribot uzzināt, kā krieviski ir 'tīrs'.
skaisti taču, kur ir visas dzīves patiesā burvība??