Maybe*

ok, mainīju jau atkal domas.. šoreiz par to pašu skolu. cerams, ka līdz sestdienai tas tā arī paliks! kaut kā gribas vnk pateikt pfff. nu par neko, par k.ko, par to pašu.. ..visu. tāda sajūta. Somija ir pēc mēneša. Slampe - pēc 9 dienām. ja viss labais tik ātri pienāktu. jānolaižas uz Zemes, jo arō uz šīs dīvainās planētas pēdējā laikā notiek visk.kas interesants !

tas vairs nav smieklīgi. pat jocīgi ne. pēc mēneša 9gadus ilga draudzība būs lemta pazušanai. man bail, bail, bail. es viņas mīlu un negribu citas. bet tā jābūt. man jau tagad nežēlīgi sāp. bāc, es tā nevaru un negribu. nu tač palīgā.. to es saku sev, jo mani neviens nevar glābt. gribas tik ļoti raudāt. galvenais, ka neviena no viņām vairs nebūs ar mani.. kas stundā smiesies man aizmuguras un priekšā? kas padarīs manu pretīgo skolas dienu jauku?? kā man drīkst viņas atņemt? bļāviens.. pārāk stipri. es neesmu gatava. bet kam tagad viegli..?

ja es tikko nebūtu palasījusi interviju ar kruto devīzi, tad es būtu pagalam nepriecīga šajā vakarā. vismaz pasmieties varēja :DDDD bet jau atkal - tik maz vajag, lai neforši paliek. bet ko man darīt? es jau varu tikai un vienīgi cerēt. nekas cits NAV manos spēkos..

apsolu - pēdējais posts šodien. ja ir slikti, tad slikti līdz galam. atcerējos sava mūža sliktāko treniņu. nafig, man bija jāatceras, k.kas tāds.. tas arī viss, ko gribēju teikt. paldies, ka klausījāties, arlaunakti Latvija! tiksimies rīt!