Maybe*

jūtos ne-lebi. bet arī ne slikti. par spīti tam, ka šorīt pamodos ātrāk (10min), naktī arī modos augšā, aizmigu 2h vēlāk, nekā biju gaidījusi, jo es lasīšanas-pirms-miega vietā izvēlējos labāk domāt (kur man bija prāts??)un manas domas šobrīd nav tās jautrākās. neatceros, ko sapņoju. nu, jā.

nesakarīgi. atkal bija tikai 4 stundas šodien (bija paredzētas 5, tā kā nav tik traki, kā izklausās). ejot mājās, man pie sliedēm bija jāgaida kamēr pabrauks garām vilciens. sajutos vientuļi tā stāvot, līdz es pamanīju sev blakām, dažus metrus pa labi, stāvam vārnu. sajutos labāk, pazuda vientulība. skatījos uz viņu, līdz vilciens pietuvojās un viņa nobijās. man arī bail no tuvu braucoša vilciena. vispār, man no daudz kā bail - no augstuma, asiem priekšmetiem, tumsas, kosmosa, šaurām, slēgtām telpām utt. ja es uzskaitītu visu, no kā man bail, es visu cibiņu pierakstītu pilnu. nu jā - man bail arī no nākotnes, bet tas jau ir citādāk. man nepatīk strīdēties ar sevi, jo es tāpat zinu, kā ir patiesībā, bet tik un tā cenšos sev sazin ko ieskaidrot. muļķīgi, ne?

ai, jūtos ļoti slikti. visu laiku klepoju, tagad arī tāda dīvaina sajūta bonusā. eh. kad vienreiz viss būs labi??