Maybe*

tad kad es bijus slima, nu tik slima, lai gulētu gultā, tikai un vienīgi, es tik daudz domāju. tādas domas nāca galvā, tādas apskaidrības, tik daudz ko gribējās uzrakstīt, taču tagad, kad sēžu pie datora un mana sirds var būt tik pat plaša, kā tobrīd, tā nav.. es nezinu, ko tad domāju, kas man bija uz sirds. visas lieliskā domas, vai atklāsmes (vienalga) nu pazuda un es pat neatceros, ko domāju. zinu tikai to, ka slimojot man rādījās tik jauki sapņi, ka pamostoties es gribēju aizmigt, lai tikai redzētu sapnī ko tamlīdzīgu vēlreiz. arī tas laikam nenotika. sasodīts brīvlaiks.. lai gan tikai 1. diena - zinu, ka tā paies viss šis laiks.. jūtos šobrīd (dziļi, dziļi sirdī) nelaimīga. lūk to mana sirds jūt! skumjas! un tas tikai tāpēc, ka mani novārdzina slimības, stipras zāles, pelēkas debesis un aukstums.. man parasti patīk pelēks laiks, taču tagad es tik ļoti vēlos zilas debesis, sauli, siltumu un skraidīt pa pasauli kopā ar lieliskajām VIŅĀM. tā freestyl'ā vnk vandīties no rīta līdz vakaram. tas būtu jauki, ne? un zin, kas ir Kristiņ? Tā 1.mīlestība, par kuru Tev stāstīju (atceries vai ne) - tā bija aizraušanās. tātad kopumā mans love level ir krities.