Maybe*

WARNING: būs daudz, ko lasīt.

es, redz, tagad sēžu uz palodzes un metu acu skatienus pa logu ārā. tāds ne-silts vakariņš šķiet. un nav arī tā, ka sirds silda. pa tiltu, protams, brauc un brauc, un nebeidz braukt. atkal var redzēt to spīdīgo tornīti. sen, sen par viņu tika runāts. bet tika un kādam tas nozīmēja daudz. tik daudz, ka man pat prāts nesniedzas tik tālu aizdomāties, cik daudz. es jau tik tā naivi runājos.. cūcība. bet tagad viss ir tik ļoti mainījies, ka es esmu dabūjusi to visu atpakaļ pat ne dubutā. drīzāk jau 5kārtīgi. vai tieši otarādi - neesmu dabūjusi neko. no manis tikai ir atņemts. maigi izsakoties - viss. tā jau ir, ka visi pēc nopelniem dabū.

kaut kāda mistiskā gaisma rūpnīcas pagalmā un es varu apzvērēt, ka dzirdēju tur kādu staigājam. nēnu man jau nekas, bet VIŅA paša vietā, man būtu bail. un vispār, ja jau es negribēju, ka to ūķi jauc nost, tad šeku-reku, nekas netiek vēl darīts. lai jau, lai jau.. bibliotēka pāri ielai baigi daiļa uztaisīta. pēc pasaku namiņa bišku izskatās. vismaz kaut kas.

es ļoti ilgojos pēc darba. man tāda sajūta, ka man gabals norauts un palicis tur skapītī, ģērbtuvē..

debesis tik ļoti satumsa, ka redzēt neko nevar. pat zvaigznes ne. pirms kāda laika gan manīju dažas.. bet es ceru, ka debesu skaidrība norāda uz to, ka rīt būs laba diena. nu nejau laba man, bet gan prognozes un debesu izskata + laika apstākļu ziņā. mana diena nav laba jau ūi, sen.. nopietni, nav tāda diena, kuru par labu nosaukt. šodiena gan bija diezgan patīkama, jo Lienīte par to parūpējās, bet es nespēju, NESPĒJU atkauties no tās neveiksminieces auras, kas ap mani virmo. Lauriņa šodien teica, ka ir ļoti laimīga un, ka viņai lieliski iet. un man no visas sirds ir prieks, ka kāds ir tik laimīgs, cik pelnījis.

vienīgais, ko es ceru, no tā babņika puses ir tas, lai viņš par mani kko nedriš citiem, jo es jau nezinu, kas viņam galvā notiek. ja nu kas, viņa spēkos ir manu dzīvi padarīt vēl bēdīgāku.

šobrīd ir 3 cilvēki, kurus es sev gribu pielaist klāt, bet viņi visi ir tik sasodīti tālu no manis. uz palodzes es vairs neesmu, sava raktu darba beigās, jo nesilts ir ļoti un tas dara savu. lai nu kā, varbūt es jau rāpjos ārā no tās bedres, jo ja ticu optimistiem,tad ir taču vēl visa vasara priekšā, būs jau labi. DODIET MAN IEMESLU SMAIDĪT UN LAIMĪGAI ATKAL JUSTIES!!

feeling:	āai
my music:	unintended/supergirl/life705