sveika, Maija. Tu te sēdi un smaidi, lai gan patiesībā acīs tāda savāda sajūta no bēdu izrādīšanas pasaulei. Vienmēr jau var pateikt, ka būs viss labi, bet ir brīži, kad nebūs gan. No tiesas. Un es jūtos apbižota, it kā pasaule mani iekaustītu un teiktu -muļķe, redz, kā es ar Tevi varu spēlēties, bet Tu nekā nevari man izdarīt- maza, niecīga cilvēku nācija. visi tik atšķirīgi, bet tomēr vienādi. visi tik gudri, bet tomēr muļķi. visi tik laimīgi, bet tomēr domā, ka dzīve sūds. Tikai diez kādēļ nevienam neienāk prātā, ka paši vien tos sūdus rada. Un jā, meitene, kuras vārdā ir nosaukta cilts Meksikā un viens no 12 mēnešiem, Tu neesi nekas, bet tajā pašā laikā esi nozīmīga. Iemācies to saprast. Un paldies, dzīve, ka iemācīji viņai tik ļoti pieķerties kādam, jo tad viņai vairāk sāp. Per aspera ad astra. Žēl tikai, ka ērkšķi acīs sadūrušies.
jā, atkārtošu, ka pēc precīzas nedēļas būs placebo koncerts.
feeling: |
 slideni |
my music: |
placebo - every me, every you |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}