hilda - April 13th, 2019

Time:

03:46 pm

Varam pilnībā atslābt, mēs esam dirsā.

Nezinu, kāpēc šorīt pirmā doma pēc pamošanās bija par planētas bojāeju, bet tā bija un tur neko.
Ir labās ziņas - varam būt mierīgi un nemaz necensties apturēt Zemes pārvēršanos par Venēru, jo mums tāpat nekas nesanāks.
Nu, bet sliktās ziņas ir tādas, ka šis process nebūs apturams, lai kādus globālus līgumus mēs slēgtu un kādus striķu tīkliņus nesteigtu iegādāt.

Šī visa fragmentārā, izmisuma pilnā un populistiskā murmulēšana par oglekļa emisiju, Āfrikas iedzīvotāju iepazīstināšanu ar kontracepciju, kurmju dzirnaviņu uzstādīšanas atbalstīšana, pudeļu vākšanas kampaņu slavināšana, vegānisma kā panacejas piesaukšana neko nedos un nekas nemainīsies. Tas ir - mainīsies jau, bet ne tā, kā mums gribētos. Mēs esam nokavējuši par kādiem gadiem 70.

Var gari un plaši uzzīmēt ķēdes, kāpēc nemainīsies, bet vissmieklīgākais, kas šorīt uzzīmējās ES kā vienas no globālās antisasilšanas un oglekļa emisijas cīņas pīlāriem sakarā - šīs visas ES mobilitāšu programmas, kuru rezultātā pilni Boingi Eiropas pendžu blandās pa galamērķiem, kurus šķir vairāki tūkstoši kilometru, un ikkatrs pendža ikkatrā galamērķī nopērk kaut kādu EKO sūdu EKO iepakojumā, jūtoties baigi ekoloģiski atbildīgs. Tieši tāpat kā pati ES.
Un tādu piemēru ir čupām. Ne pat čupām, no tā sastāv visa mūsu dzīve.

Vai mēs gribam ēst tikai to, kas izaug mūsu valstī? Nē, mēs gribam ēst avokādo, mango, garneles, čia sēklas un hvz, ko vēl, piedzerot Dienvidāfrikas vīnu un pie maltītes intelektuāli spriedelējot par fosilā kurināmā un saldūdens krājumu ātru galu.
Vai mēs gribam dārgi pirkt drēbes un nēsāt tās 20 gadus? Tādu pašu gultas veļu? Mēbeles uz 2 - 3 - 4 paaudzēm? Nē, mēs gribam lētas drēbes, kuras sezonas beigās var izmest bez mazākā žēluma, jo mēs taču gribam būt modīgi. Mēbeles vispār ir jāmaina ik pa 5 gadi, citādi izskaties pēc loha. Modernā interjerā domas par mežu izciršanu raisās labāk un EKO kafijas krūze kūp daudz skaistāki.
Nu, par gadžetiem tur vispār nav, ko runāt. Tāpat kā par iepakojumiem.
Uķi puķi, bērneļi ir tiiiik forši, a časiki ta ķikajut, domāsim par valsts nākotni, kas mums pensijas maksās, nedzemdēt ir Egoisms (vispār lielākā stulbība, kāda jebkad dzirdēta), valoda izmirst, kultūra izmirst, ūdens glāze jau pa pusei pilna...aaaa...jādzemdē! Pag, a priekš kam? (Vēl viena sliktā ziņa - visdrīzākais, ka jau mūsu paaudzes bērni mirs ilgi, mokoši un sāpīgi)
Glābsim visus pasaules suņus, kaķus, jenotus, seskus, lapsas, žurkas un kāmjus, vārnas un baložus, urā! Ražosim tiem pārtiku, kā gan citādi, viņi tak ir pieradināti. Aizkustinošs stāsts par cilvēcību, komplektā ar pusakla izglābtā kranča bildi, lieliski paceļ pašvērtējumu.
Ar vecu auto patīk braukt? Nepatīk vis, īpaši, ja esi uzkalpojies par kaut kādu komunālvaldes priekšnieku.
Atvaļinājumā palikt mājās? Tikai ne es, tikai ne ar mani tas notiks. Ēģipte - pašā sliktākajā gadījumā, labākajā - Madagaskara vai Austrālija. Kur mēs varēsim nopirkt kādu EKO produktu EKO iepakojumā, savākt pludmalē benčiku turzu, iepostēt Instagramā un justies baigi labi par to, kā citi par vidi domājošie veltī mums atzinīgus vārdus.

Protams, ka lielākie Apokalipses jātnieki ir informācija, korporācija un nemitīgā dziņa vairoties. Cerēt, ka rīt pamodīsies un pēkšņi viss būs savādāk, ir nevis naivi, bet jau stulbi. Mēs neesam gatavi un arī nebūsim gatavi nekad vienlaikus izšaut pa tīro 3 apdzīvotākos kontinentus, tai pašā dienā izslēgt jebkādus informācijas aprites instrumentus visā pasaulē, kas paredz arī līdz pilnīgam nulles punktam vienā mirklī nobrucinātu jebkāda mēroga ekonomiku. Mums liekas, ka tā priekš glābiņa būtu pārāk liela cena.

Bet lūk, citādi nekas nebūs, tur tā fiška.

Un uz mūsu kapa stāvēs Zelta teļš ar Stīva Džobsa seju.

comments: 7 comments or Leave a comment