Ja būtu tāda reliģija, kas gavēni paredz kā organisma attīrīšanos no visas kņadas, dodot adeptiem forsmažora tiesības uz ikgadēju šādu attīrīšanās kūri, tad pie tās reliģijas es pieslietos, ilgi nedomājot. Ja agros pavasaros kādu mēnesi, pusotru drīkstētu ar vispārēji lojālu attieksmi pārcelties uz dzīvi mucā (vai uz Marsa), tā tik vienreiz būtu īstā dzīve, kas garšotu tīģeriem!
Tā kā šādas reliģijas templis, visdrīzāk, būtu visai hermetiska un uz kartes neatrodama iestāde, tad vieglākais veids, kā templi apmeklēt, būtu ieslēgties savā prātā un gavēņa laikā nenākt no tā ārā.
Gribu tādu reliģiju, un gribu, lai tā nebūtu šķirta ne no valsts, ne sabiedrības. |