Sigourney Signa

Pie visa vainīga sasodītā globalizācija. Baigā visatļautība un anarhija. Un ekonomiskā krīze ir tikai likumsakarība un normāls pavērsiens. Paši vainīgi.

Hiho

Lūk, ir kāda lieta, kas man kādu laiku jau neliek mieru. Ne gluži tā, ka neēstu/negulētu tāpēc, bet vienkārši ienāk prātā. Man liekas, ka nevar radīt neko ģeniālu, neko tiešām outstanding. Kāpēc? Jo viss ir pieejams, visur ir informācija, viss ir tik paredzams un vienkāršs. Nav nekas tāds, kas liktu sajūsmā būt pārsteigtam.
Un kā tas ietekmē mani? Man nekas neliekas nopietns.
Hiho

Saņemies, saņemies, visgrūtāk ir sākt.
Bet jaunie favorīti - Devotckha. Un man ir Little Miss Sunshine noskaņojums, oh la la.

Hm. Vispār incanti, vakar besis, šodien no rīta ar, pinkšķu, protams, viss tiek sūtīts nafig, gribu mājas, lalalaa.. Un ko tu iedomājies, kas man uzlabo garīgo? Ne kūkas, saldumi, mūzika, filmas...darbs. Sasodīts, vai es savā vecumā jau esmu darbaholiķis?

Hiho.

hihi, bet es zinu, kas notiks :) vienkārši man ar to vietu nu būs pa ceļam, after all.

Ilgi gaidītā aldziņa tad nu būtu, bet ehh - puse nodokļos. Crazy country. Crazy.
Nu vismaz pirmais project ir. Vēl prezentācija, i vsjo. Uz trīs nedēļām miers :)

I will live, right?

Phuq. Phuq!
pēc 1,5 h tikšanās ar sasodīto kompāniju, bet man nav neviens prātīgs jautājums. Ohoooo!

5.30 am. Mostos, lādējos, bet ok - dodos. Un ko tu iedomājies? Es tak neatrodu to sasodīto stadionu! Atvainojos saviem komandas biedriem, it's ok, come next time blablah...
Un kolēģe ir ļoti pārsteigta, ka esmu jau 8.30 (bhaac, teicu tak!), un jocīgākais - ne labā nozīmē. Nu i sūdu. Uz are you gonna join us for a beer later? esmu spējīga pateikt tikai nē, bet skaidrinki, ka apsolos nākamreiz.
Jāpierod pie visa šitā.
Hiho.

Ziemassvētku ielūgumi šodien tiek nosūtīti ar great delay. Datums parasti zināms jau pēc esošajām vakariņām, bet šogad esot sanācis baigi nokavēties. Jau tagad besos par piektdienu - es pat nezinu, kur tas stadions ir, un man jābūt tiiiiik agri.

Pirmais korporatīvais pasākums jau 1.novembrī - lielās impērijas futbola sacensības un tad balle. Katru piektdienu manai komandai ir treniņš septiņos no rīta. Scoooooore.

Eh eh eeeeeh, bet šis tomēr ir bijis viens varen labs lēmums. Man patīk tā dinamika, kas ir tagad. Nav tā lv birokrātija. Un pie laba ātri pierod. Pietrūkst ģimenes un māju, bet ne valsts.

visparibā, es ļoti bieži sapņoju, ka braucu uz mājām. un šonakt sapņoju, ka esmu jau mājās un pēkšņi atceros - aizmirsu no tā plaukta paņemt to un to.
varbūt pie vainas tas, ka koferis joprojām neizkrāmēts?
un vēl - wtf? 40% nodokļi - uzskatu, ka ir iemesls nesmaidīt.

Hm. Ir :) varēšu vērot vēja ģeneratorus un molus. Stundas likme arī normāla.

Esot apstākļos, kad svarīgākais būtu izveidot jaunu network, vislabāk un beidzot godīgi atzīstu, ka ir ļoti daudzas lietas, ko man patīk darīt vienai.

Pirmā nakts prom no mājām. Pirmā doma mostoties - gribu mājās. Nokavēta lidmašīna, airbaltic nolādēšana un beigās dārgākā biļete manā mūžā. Šobrīd nezinu, kā visu vērtēt. Atliek nosargāt.

Tātad ideja sekojoša: būtu ļ.patīkami, ka, piemēram, rozetēs vai atvilknēs dzīvotu tādi momenti, kas tev teiktu, ko darīt. Visās dzīves situācijās, nosacījums viens vienīgs - tu šaubies. Un tad parādās šie momenti, kas tev saka - darīsi tā, ok? Un viss. Un tu notici, izdari un aizmirsti.

Pirms kaut kādiem daudziem gadiem, kad es biju sīka, man bija tāds prikols - es paņēmu saujā smiltis, nu jūrmalā, un domāju - ja es katram pasaules iedzīvotājam dotu vienu graudiņu, cik daudziem es varētu viņu iedot? Cik daudz man to smilšu graudiņu ir rokā? Piemēram, vai pietiktu Eiropai, Āzijai un Austrālijai, vai Amerikai, Austrālijai un Eiropai, vai, vai, vai.... Un tad vēl mēdzu domāt - un tas notika brīžos, kad klausījos kādu dziesmu - vai ir pasaulē kāds cilvēks, kas šobrīd klausās tieši to pašu vietu, to pašu sekundes simtdaļu? Un pie reizes iedomājos - cik cilvēkiem pasaulē šī ir mīļākā dziesma?

Vispār, es to visu mēdzu iedomāties arī tagad.

četri gadi pilnīgas haļavas dzīve vai trīs gadi tomēr bišku iespringtāk. fuck, es gribētu, ka spētu nedomājot izvēlēties.

yeeeeeeeeeees, pēdējie apstiprinājuma dokumenti rokā.