| 10:49p |
105
iju runāt ar tēvu. Izrādās, jau desmit gadi, kopš viņš tāds kluss. Pateicu visu, ko domāju. Palika vieglāk, kā pēc smaga treniņa ar smagumiem, kad pēkšņi viss ķermenis šķiet vieglāks esam. Piedevu viņam arī. Viņš, maita, nevienu vārdu pretī nepateica. Bet nu jā, viņš klusē jau desmit gadus. |