higinss' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 14 most recent journal entries recorded in higinss' LiveJournal:

    Sunday, November 25th, 2018
    9:34 pm
    lai atverās tūkstoš pežu
    Šodien skaitīju, ar cik sievietēm esmu pārgulējis pēdējos mēnešos. Iespējams, ka kādu esmu aizmirsis, bet sanāk 13. Kāpēc vispār sāku skaitīt? Jo šodien viena bija, un es esmu diezgan drošs, ar silikona krūtīm. Uz tausti bija tādas savādas un varēja manīt labi apstrādātu, bet rētu.
    Jau labu laiku uzdodu sev jautājumu, kāpēc es to daru? Viens, protams, ir gluži vienkārši tādēļ, ka gribās. Otrs, lai aizmirstos.
    Bet pēdējās dienās aizvien skaudrāk apzinos, ka gribu vienu, kuru saukt par savu. Bet man ir bail, ka neizdosies, bail, ka būs par agru un es visu sačakarēšu.
    Monday, September 17th, 2018
    11:25 pm
    Šodien es ienīstu. No visas sirds. Par sāpēm, ko viņa man nodarījusi un turpina darīt. Diez, viņa jūtas līdzīgi?
    Sunday, September 16th, 2018
    8:29 am
    Nu i gan
    Sūdi. Ar katru dienu, šķiet, jūtos aizvien sliktāk. Kretīniskie sapņi visu sarežģī vēl vairāk, liekot izdzīvot sliktākos scenārijus, dusmas, vēlmi bēgt, būt ļaunam un galu beigās visiem parādīt pigu / izsaukt žēlumu aizejot (sapnī) pašam no savas ballītes. Bet tas diezgan labi, sapnis respektīvi, sasaucas ar manām nomoda izjūtām. Tik daudz juceklīgu domu, starp tām visām arī kāda racionāla, bet racionālitātei, vismaz pagaidām, neizdodas uzvarēt bailes un negatīvās emocijas.
    Friday, September 14th, 2018
    12:55 am
    Aplis.
    Vienmēr esmu sliecies uzskatīt, ka viss notiek cikliski, savā ziņā cilvēki savās rīcības un izvēlēs neapzināti atkārto dabas ciklus. Bet (godmaņa balsī). Es to vienmēr biju attiecinājis uz globālām tendencēm, ne pats savu mazo un niecīgo dzīvi. Šodien bija atklāsme, ka pavasarī piedzīvotais nu ir jāizdzīvo vēlreiz. Ļoti, ļoti nepatīkami. Taču šoreiz vismaz esmu gudrāks, stabilāks un cenšos parūpēties par sevi, tiesa, tas nemaina faktu, ka man šķiet, ka drīz būs jāpieņem ļoti smags lēmums. Atteikties no cerībām un gaidām, atteikties no savas dzīves plānā un sākt visu teju no nulles. Depresīvais rudens - here I come.
    Wednesday, September 5th, 2018
    7:39 am
    Sūdiņš jautājums.
    A huļi nespēlējies ar savu sirdi? Ja sāp, Tas taču nozīmē, ka esmu dzīvs. *nervozi smiekli.
    Visvairāk man ir bail no tā, ka viņa salauzīs manu sirdi otreiz. Un ja tā būs, es atkal nocietināšos un visi mani sasniegumi emocionālajā attīstībā līdz šim būs bijuši velti.
    Simptoms, kas biedē - strauji zūd seksuālā apetīte. Varbūt tas labi?
    Friday, August 17th, 2018
    11:38 pm
    Huļi?
    Nu kāpēc es jūtos nekā ikreiz, kad esmu atvilcis mājās kkādu vāveri, ko? Kule izšauta, vari iet, man jāmazgā palagi, kuros tu vārtījies.
    Es zinu, kā būs un turpinu viņas meklēt un vest mājās. Iespējams, ka ceru atrast kādu,kas būs Viņa. Viņa, viņa, viņa... Viņu es gribu un nevaru dabūt. Viņu es gribu un negribu reizē. Mīlu un baidos.
    Monday, June 18th, 2018
    7:30 am
    Viens, brīvs un kā no jauna piedzimis. Sirds pilna ar mīlestību un enerģiju darīt lietas. Ko gan viens "nē" var paveikt!
    Tuesday, June 12th, 2018
    5:31 am
    138.
    Aaah, tā sajūta, kad pamosties pēc sapņiem par viņu, bet sirdī ir bailes, ka viss ir beidzies.
    Bailes, dusmas.
    Un es cerēju, ka miegazāles būs brīnumlīdzeklis, kas ļaus aizmigt un nedomāt. Bet nē - tik dzīvi un bieži sapņi man nav bijuši.
    Sunday, June 10th, 2018
    11:21 am
    134.
    Tas brīdis, kad apzinies, ka visa pieaugušā dzīve līdz šim ir bijis mēģinājums atgriezties pagātnē, kuras nekad nav bijis un varbūt nemaz nevar būt.
    Tas brīdis, kad apzinies, ka lai iegūtu to, ko gribu, vajag palaist visu vaļā. Ceļš uz drošību ved caur ļaušanos absolūtai nedrošīai.
    Tas brīdis, kad beidzot saproti, ka var mīlēt tāpēc, ka gribās mīlēt, nevis lai justos droši un mīlēti.
    A nav viegli, bļaģ!
    Tuesday, May 29th, 2018
    6:54 pm
    Dzeja dzeja un domas domas
    Skrien manā prātā
    Aizgūtnēm

    Noguris nezinu dara lai ko
    Ar savu dzīvi
    Šobrīd

    Uz ko lai cer un vai vispār vajag
    Ja viss ir miglā tīts
    Tāpat

    Sēžu un jūtu ka atpakaļ nāk
    Vēlme un griba
    Pisties

    Laikam jau nebūs tik slikti
    Ar mani viss
    Kā man licies
    3:20 pm
    115.
    Sagribējās pišu. Tas, laikam, ir ceļš ārā no depresijas?
    Saturday, May 26th, 2018
    10:49 pm
    105
    iju runāt ar tēvu. Izrādās, jau desmit gadi, kopš viņš tāds kluss. Pateicu visu, ko domāju. Palika vieglāk, kā pēc smaga treniņa ar smagumiem, kad pēkšņi viss ķermenis šķiet vieglāks esam. Piedevu viņam arī. Viņš, maita, nevienu vārdu pretī nepateica. Bet nu jā, viņš klusē jau desmit gadus.
    Wednesday, May 23rd, 2018
    6:02 am
    2.
    Depresija un ēšanas traucējumi, sevis spiešana vilkties ārā un tikties ar draugiem. Spiešana ēst.
    Sevis spiešana ticēt, ka rezultāts būs tā vērts.
    Sasodīti grūti. Bet nu nekas, cerams, jau nākamajā nedēļā dabūšu ripiņas, kas darīs dzīvi vieglāku. Tas un terapija. Un tad tikai uz finišu?
    Saturday, May 19th, 2018
    6:10 am
    1.
    Jau kādu laiku rakstu dienasgrāmatu, bet pavisam privātu. Nu, šķiet, ka gribas kaut ko publisku, kaut ko, kas vairāk disciplinētu domāt, ko saku.
    Vakar sāku pie jauna terapeita un bija interesanti, prieks, ka esmu beidzot spējis izveidot vienotu naratīvu par savām problēmām un varu to sakarīgi izstāstīt.
    Tas gan nemazina patiesības rūgtumu, ka pārāk pieķeros, ka atsakos no savas identitātes, ka labprāt ļaujos depresīvām domām. Bet, kā terapeite teica, apzināšanās un spēja to visu identificēt ir liela daļa no uzvaras.
    Sāku arī ceļu uz pašpietiekamību, droši vien vienīgo līdzekli, lai izrautos no sevis žēlošanas un aizbēgšanas. Īstenībā, dažbrīd pat smieklīgi, kad saproti, ka tavs prāts pats iedzen sevi bedrē un tad uzbur cilpu, kas aizžņaudz kaklu, lai paliktu vieglāk. Tiesa, tajā brīdī tas baigi smieklīgi nešķiet.
    Šobrīd ir sajūta, ka esmu es un vēl kaut kas, kas pagaidām ir lielāks un vēl stiprāks par mani. Un visu laiku notiek iekšēja cīņa starp mums abiem. Gribētos jau teikt, ka es uzvaru... Knapi. Bet viņš spēlē no aizsardzības un izmanto negantus pretuzbrukumus.
    Šonedēļ pie saviem lielākajiem panākumiem varu atzīmēt vismaz divus vakarus pavadīts ar draugiem un došanos uz izklaides pasākumu, iespējams vienītī, bet došanos.
    Nākamnedēļ plānoju turpināt. Galvenais ir neapstāties.
    Vēl plānoju iespējamas izmaiņas savā paskatā. Bet to, droši vien tad, kad tās otrs būs mazāks un vājāks.
About Sviesta Ciba