| 7:05a |
Fuck. Pasteidzos. Miers pazuda ap pusnakti, visu nakti goros pa gultu nevarot pagulēt, vēl stunda līdz celšanās brīdim un kopumā gulētas laikam pāris stundas. Bļadž, nu nafig man nekad nekas nesanāk? Gribas žēloties, spārdīties un uzmest lūpu kā mazam bērnam, jo liela daļa no runātā tā arī palika tikai runas, tāpēc, ka dzīvē jau nekad nav laika, pat tad kad redzi, ka ir. Prioritātes mainās proporcionāli un egoisms ir svēts. Bet tā ir vienmēr un jākoncentrējas uz to kas sanāca. Šobrīd pats svarīgākais ir: kaut būtu labs laiks, kaut autobusā izgulētos (mazticamss, nekad neesmu varējusi labi gulēt automašīnās), kaut atpakaļ ceļam atrastu autoostu laicīgi un pats, pats svarīgākais, kas šobrīd rada satraukumu, kaut nu tas nebūtu kaut kāds scam, jo ja sākumā kamols kaklā bija par to cik dārgi sanāca vilciens, tad tagad, ka varbūt tas autobuss ir par lētu, lai būtu reāls. Bet c'mon 90 eur starpība. Es neesmu skopule, bet tā nav pāris eur starpība un pa šo nedēļu slogs tāpat ir bijis pietiekami liels. So....lūdzu kaut tas autobuss būtu īsts, un nebūtu kārtējais aplauziens. Lūdzu, lūdzu, lūdzu. |