| 5:08a |
Pirmais sniegs, cik jaki, viss tik balts, interesanti vai Rīgā arī būs, čemodāns sakravāts, atslēgas un mēnešbiļete draudzenēm atdota, izrādās, ka atrast kaķu barotājus nemaz nav tik grūti, ja vari piedāvāt ekskluzīvu divvientulības vietu citiem, jo abām pirmais jautājums vai varēs kādu atvest, nesatrauc, taisāt kaut prieku māju kamēr manis nav, tik ilgi kamēr Begemots apmīļots un pabarots. Gulējusi arī neesmu, nevarētu jau tik un tā pierastā uztraukuma dēļ. Tā vienmēr ir problēma, interesanti vai uz mani apvainosies, ja atlūzīšu agri vakarā skaļi krācot? Bet parasti pēc 30. stundas paliek ok. Šobrīd tauriņi vēderā, žēl, ka tikai nepabeigtas lietas vazājas līdzi. Bet e-pasts ir, vajadzīgie darba faili pārkopēti flešā, viss būs ok. Bourding pass saglabāts mobilajā, ko vēl vajag? Jānopērk lidostā iepakojums šķidrumiem, jāaiziet uz veikalu pēc vēl vienas smilšu pakas, lai arī vajadzētu pietikt ar šo, bet ja, nu pēkšņi nepietiktu. Uztraucos, ka soma būs par smagu, lai gan no pieredzes vienmēr tā man ir bijusi vieglāka, taču uz mājas svariem nevar īsti nosvērt un uztraukums paliek. Nu vismaz šoreiz tiešais lidojums, kas nozīmē nekādas skraidīšanas pa Oslo meklējot otru lidostu un knapas paspēšanas, jo domāji, ka jāpaliek tajā pašā un vēl ir kāds kas sagaida. Es tikko sapratu, ka šī ir pirmā reize, kad būtībā braucu uz ārzemēm kopā vai pie kāda un nebūs pašai jāmeklē ceļi. Protams tieku galā jau, Anglija bija viegla, manuprāt, jābūt daunim, lai nesaprastu viņu metro sistēmu un metro ir tik neaprakstāmi burvīgs, taču grūtāk bija tikt ārā no viņu lidostas, Nīderlandē atradu palīdzību pat tad, kad aizspēros uz pretējo pusi vilcienā pa nakti, nokavēdama visus ievadus un vakariņas savam skolas bussines week un Zviedrijā ceļš bija mēreni taisns, pat ja ilgāks nekā gaidīts. Tas priecē, ka nav jāmeklējas vienai, adrese saglabāta, bet es vienmēr sākumā apmaldos un visi plānotie aizkļūšanas laiki bijuši ilgāki un savādāki kā sākumā domāti, bet no otras puses ir ko atcerēties. Saviļņojums, tauriņi un kā es dievinu ceļot, kā es dievinu to, ka pēkšņi man tas sanāk tik bieži. Un vēl vēl jau būs kāzas Krievijā un varbūt apmācības Prāgā... bet tas nākotnei, tagad izbaudīt Austrumeiropas pērli, šķiet, ka kārtējā, kas sevi dēvēja par otro Parīzi. Un neizraut matus no satraukuma. Kaut viss būtu labi. Kopumā pozitīvs noskaņojums un tūlīt pabeigšu pēdējos mazos darbus, tikai vainas apziņa par vienu neizdarītu un kā būs, bet atkārtoju neviens nemirs un viss būs labi, un mani neatlaidīs, par atvaļinājumu runāju vēl septembrī un nav mana vaina, nav mana vaina, mēģinu atkārtot vēl pāris reizes, varbūt tad noticēšu. Bet kopumā pozitīvi. Viss būs labi, es nebūtu es, ja par kaut ko neuztrauktos.
Current Music: https://www.youtube.com/watch?v=FdfSSkeXs-k |