| 12:13a |
"Vai tu mani mīli? Vai tu mani mīli? Vai tu mani mīli?" Pusstundas garumā kladzināja pa telefonu dzekiņš ar savu Bauskas aliņu rokās. Bļadž, kā man gribējās izraut viņam aliņu no rokām un iekliegties "neviens tevi nemīl un Aiz-ve-ries!!!" Tad nogulties pa visu krēslu un atslēgties, tiešām, ja meitene (vai varbūt čalis, otru pusi jau nedzirdēju) tev nevar atbildēt uz tiešu jautājumu pa pusstundu balsī, varbūt nav vērts? Ah, gadījies to pateikt bez atbildes pašai, jā, sāpīgi, bet vai tāpēc vilcienā sēdošajiem ir jācieš? |
| 5:58p |
Kā var viens cilvēks tā nosist garīgo? Nē, kaut kā pamazām salāpīju to. Jā, es zinu es esmu maita, bet es ļoti cenšos vismaz būt godīga maita, nejautā, ja negribi zināt atbildi un vispār vai tad tā tāpat nebija skaidra? Es piedzēros, un man patīk skūpsti, ļoti, ļoti, ļoti, it īpaši, ja tie ir labi un šie tiešām bija ok, varbūt ne labākie dzīvē, bet noteikti ilgākā laika posmā. Un ir noteikti piedzīvoti sliktāki varianti, bet, nē, es negribu braukt pie tevis pa nakti, es negribu neko vairāk ar tevi un man ļoti žēl, ja uz mirkli tevi maldināju, bet vai man tas tiešam visu laiku ir jāatkārto un jājūtas vainīgai? Un es nesaprotu, kurš 1) man nepazīstams idiots izdomāja piezvanīt cilvēkam, kurš 2) nav mans puisis par to ka vakaru pavadu 3)ar meiteni bārā.... wtf. Kāda kuram daļa? Un tāpēc, ka vakar aizgāju uz bāru laikam nesaprotami, ka nevaru šovakar iet uz koncertu desmitos, bļin, es gribētu tiešām, bet es nevaru vai tas tiešām tik grūti saprotams? Ir starpība, vai izdzer pāris aliņus vakarā un aizdodies mājās vai pavadi visu nakti un lielu daļu nākamā rīta velns viņu zin kur, un nav man šobrīd vēlmes zvanīties apkārt un meklēt naktsmājas Rīgā.
p.s. MCDonalds dotās Coca-Cola glāzes ir bīstamas. Mazgāju savējo, un tā sadalījās karstajā ūdenī, paņemot sev līdzi kārtīgas viencenta monētas lieluma gaļas gabalu no manas rokas. Bļin, un neviens plāksteris normāli neturas. |