| 3:52p |
kā man riebjas, riebjas, riebjas, riebjas rudens un ziema man ir tik neaprakstāmi, neizsakāmi, neaprakstāmi auksti, tipa rīt pieslēgšot apkuri, bet zinot no iepriekšējiem gadiem tas daudz nelīdz, es guļu biezajā džemperī, biksēs un zeķēs zem divām segām tad ir ok, bet izlienot ārā man ir auksti, drebu un es gribu atpakaļ uz Rīgu, gribu atkal gulēt Āgenskalnā un pamosties siltai un staigāt pa istabu t-kreklā, man riebjas šis aukstums un šis laiks un man vienalga kā, bet šī ir pēdējā, pēdējā aukstā sezona ko šeit pārdzīvoju, man riebjas drebēt pie visām miesām un nejust savus pirkstus, man riebjas ik pa stundai mēģināt tās sasildīt karstā ūdenī un man riebjas, riebjas, riebjas šis laiks. Es miglu, drūmumu un lietu novērtētu vairāk, ja varētu atnākt mājās un sasildīties kaut uz mazu mirklīti. Es sasildījos vairāk aizejot līdz veikalam, nekā esot mājās, un es nevaru visu dienu kaut kur bizot tikai siltuma dēļ. Rakstot var sasildīt pirkstus. Es gribu kamīnu. Es domāju, ka elle drīzāk ir aukstums un mūžīga ziemā nekā uguns. Bet pēdējais gads, pēdējā ziema ir doma, kas mani priecē iekšēji, viss, pietiek. Un man nez kāpēc šķiet ka tā maksima nobankrotēs, mazā, protams, priekš Rīgas, bet pārāk liela šejienei, ieejot iekšā tik daudz svaigas produkcijas, maizīšu, salātu un visa kā, bet tikai mums te nav ļaužu kas tik daudz iepirktos un man liekas viņiem ar termiņiem un zudumiem varētu būt šeit problēmas, lai gan māju ir daudz, ko es varu zināt, varbūt nobankrotēs tikai maziņie un paliks šis rajons maksimas pakļautībā. Viens mazais jau ir ciet.
Brr auksti, nafig šo ellīgo aukstumu, ja dzīve būtu pasaka es tagad kļūtu par ledus karalieni un aukstumu varētu izšaut no savām rokām, ja nebūtu rīt uz darbu un daudz darāmā, uztaisītu vannu, sēdētu visu dienu un dzertu moku ar pienu, lasot grāmatu. Njā, skumji, ja dzīvesvieta ziemas laikā pārkļūst par gultu un vannu. |
| 10:00p |
Tagad es zinu, ka vai nu a) sātans neeksistē vai b) man nav dvēseles, jo pretējā situācijā viņš būtu pamanījis, ka te ir viens izmisis cilvēks, kas to labprāt iemainītu pret gabaliņu siltuma....brr, rīt darbs, paldies par to vismaz un it kā rīt pieslēgts apkuri un es laikam drīz kļūšu par staiguli, tas ir pavadīšu vairāk laika pie citiem nekā pie sevis, jāsakravā sev ceļojamā pauniņa, lai varu jebkurā brīdī izmantot naktsmājas. Begemots mani ienīdīs.
P.S psiholoģijas pētījumi ir viena bezjēdzīga lieta, ja var spriest pēc tā kuru šodien palīdzēju iztulkot. Tā arī nesapratu tā jēgu un pielietojumu..... tipa cik ļoti biežāk greizsirdīgi partneri, attiecībā no tā vai viņi ir augstas vai zemas apmierinātības attiecībās smaida un pieskarās savai otrajai pusītei justdamies apdraudēti....un viss rezultāts ar domu "mēs īsti nevaram neko pateikt",, bet neapmierināti vīrieši biežāk laikam pieskaras un apmierināti biežāk izmanto smaidus, kad jūtas apdraudēti. Kā arī puslapa ar diskutācijām par atšķirīgiem rezultātiem, kā vieni uzskata, ka tieši apmierinātās attiecībās ir mazāk greizsirdības formas izpaušmu un neapmierinātās vairāk, par to ko vēl būtu interesanti zināt un kā to nemaz nevar zināt. Un honestly, 54 pāri man šķiet daudz, daudz par maz kaut kādam jēdzīgam "pētījumam". Nezinu, man tas izskatās pēc laika nosišanas un filozofēšanas, bet ok "pētījums". |