| 9:20p |
grrrr....izdomāju, ka šodien esmu pārgurusi un gribu piedzerties, lai varu atjaunoties un rīt atkal turpināt.Atsūta jau piedzēŗušos sms, jautājot vai negribu pārcelt uz rītdienu, negribu, vai atbilde, ka nē un skaidrojums "pārāk daudz darba un negribu izniekot veselu dienu" ir pārāk rupja? Negribu arī sēdēt ar Robotu, gribēju piedzerties izraudāties kaut kur klusībā un restartēties jaunam ciklam. Jo es vienkārši, es nevaru.... un tieši tapēc man tas ir jāvar. Pēdējā brīdī, tas ir vakar vakarā, pateica, ka man jāsašķiro un jāizskata dokumenti flešā vienai audita lietai ldz šodienai, viss jāsašķiro un jāizstāsta kas tur ir. Uzdevums, jau neliels tikai kaudze ar meteriāliem beigās, kārtīgai mapei, aiņēma visu vakardienas vakaru un vairāk kā pusi šodienas un neko daudz nešķiet, ka būtu izdarījusi, time sheetā vairāk kā 4 stundas ielikt arī īsti nebūtu pareizi, kas nozīmē jāliek par citiem darbiem, kuru ir tāda kaudze un viss aiņem vairāk nekā gribētos un manas zināšanas ir pārāk mazas un es - es esmu pārāk, pārāk, pārāk lēna, kā gan citiem tas izdodas? OK. izgulēties un šovakar laikam pārkāpju savu likumu, nekad nedzert vienai, varbūt tam bomzim bija taisnība un man ir dzērājas un melnuma aura.... pofig. Mans plāna un to do list apkopojums:
Sestdienai, svētdienai:
1) izstudēt likumus, mk noteikumus par obligātajām valsts nodevām degvielai
2) tikt galā ar algas aprēķiniem vāciešiem + saprast kā pareizi un kādā secībā veikt atskaitījumu no algas saistībā ar civillietu
3) sākt pvn deklarāciju Vodkas uzņēmuma, un cerībā, ka vismaz daļa dokumentu šoreiz būs kārtībā, parasti eksporta un tranzīta dokumentu iziešanai cauri man kopā paiet pāri 20 stundām
4) Iet cauri un apkopot visus materiālus lielajam Puķes degvielas projektam (gribas raut matus ārā, jo es vnk nesaprotu ko no manis grib galarezultātā, lai cik arī skaidrotu, šobrīd mēģināt uztvert un sistematizēt lielo informācijas apjomu.
5) Pabeigt labojumus bankas metodikā
6) Saprast par kļūdām bad depts failā
7) atbildēt uz klientu e-pastiem
8) Iziet cauri PVN likumam priekš ceturdienas sarunas
9) Iet cauri pārāk apjomīgam lekciju materiālam un cerēt, ka izdosies nokārtot eksāmenu, kuru acīmredzot dos personālpārvaldei
10) Izšķirties ar Piesi, jau nokaitinājis un vairāk, nevaru. Man vienkārši nav laika. Ir jau jauki, ja ir kāds kas pievērš uzmanību, bet viņš prasa par daudz laika un man patiesībā neinteresē, jo kā parasti pieļāvu kļūdu. Es tēloju un tagad saķēries skraida apkārt manam tēlojumam, kā pēdējais idiots, izraisot manu necieņu, un kā pateikt tu man riebies, jo, tu arī saķēries manā idiotes versijā un tādu uzvedību es nekad nevsru panākt, ja esmu es pati. Tad es acīmredzot kļūstu pārāk garlaicīga, bet cilvēku, kas uzķeras uz maitas vai muļķītes āķa.....paldies nevajag. Plus pārāk daudz par tevi zinu.
Kaut kad vēlāk:
izrunāt ar mammu manu braucienu un domu par pārvākšanos, baah, velkās šis, nav telefona saruna bet braukšanai vienmēr vajag tērēt laiku.....
Plāns dzīvei kopumā:
1) 2-3 gadus nostrādāt šajā uzņēmumā, iegūt maksimāli daudz sev vērtīgu zināšanu un kļūt par senior consultant
2) pēc tam: iekrāt naudu un uzsākt studijas matemātikas bakalaurā ārzemēs, ja lu fizmatu mājaslapa nebūtu bijusi mele, jau šogad plānoju to darīt vakarniekos. Tikai pēc manis viņi šo info par šādām studiju iespējām izvāca. Ar dieninieku programmu un bez pilna laika darba es LV sev viena iztiku nenopelnīšu.
3) kādu dienu atvērt savu fantastikas un sci-fi literatūras grāmatu veikalu, ir jau izplānots viss interjers, kafejnīca ar grāmatu stūrīti, suvenīri un iknedēļas pasākumi, jo ar grāmatām un kaut ko prastu tāpat nenopelnīsi. Tai ir jābūt nevis vietai kur nopirkt grāmatu, bet vietai kur kur gūt patīkamas emocija un nemanāmi iztērēt savu naudu. Tas būs gan pēc 30, iespējams 40 gadu vecuma, būšu pati gan pārdevēja (ir pieredze) gan grāmatvede un biznesa vadītāja, jo no šībrīža darba iegūtās zināšanas ir neizmērojami plašas un tāds mazs biznesiņš tagad šķiet pilnīgs fufelis administratīvajā ziņā. Nekādu problēmu ar deklarācijām, algas aprēķiniem un diršanos, sorry,runāšanu ar VID man arī nebūtu. Tiešām, tagad tas viss šķiet tāda bērnu rotaļa. Un internacinaliķus un gigantus taisīt nedz varu, nedz gribu. Vienīgais, kas pietrūkst šobrīd ir ieguldāmais kapitāls :( un man arī gribētos vēl paaugties, mācīties un pārliecināties, kad to darītu, lai ideja arī izdzīvotu un būtu tā vērta. Tikai, kapitāls, kapitāls būs grūtākā lieta. Ah. Bet tam vēl ir laika atliku likām. Njā lieta ko vēl ļoti gribētos būtu jau arī cilvēks, kam varētu uzticēties, runāt un uzskatīt par draugu, dzīvot kopā un jā vīriešu dzimuma, kuru varētu nosaukt par savu, bet, laikam šobrīd viņi jāpārstāj redzēt, jo godīgi sakot pēdējā laikā ar vien vairāk šķiet, ka viņi visi ir pilnīgi idioti, un jā man vajag cilvēku pret kuru izjūtu arī cieņu un tas nesanāks, ja ar vien vairāk nostiprinās apziņa, ka viņi ir idioti. Nu, kas jums ir? Jūs skriena apkārt tikai maitām un izmantotājām, vai vismaz tikai šai manai versijai. Ja es mēģinu uzvesties ar cieņu, tā ir kirdiš un jūs vai nu a) nogarlaikojaties un pazūdat, meklējot kaut ko padumjāku un interesantāku b) raudat klēpī par to kā jūs izmanto kāda cita...bļin. Man tiešām nav svarīgs izskats, tik ilgi kamēr cilvēks izskatās normāls un kopts un man arī nevajag direktoru ar Ferarri, bet cilvēku kurš ir apņēmības pilns. Vispār es vienkārši gribu, labu labu draugu, kam uzticēties, kurš gan atbalsta un ciena mani, gan kuru es varu mīlēt cienīt un atbalstīt. Bet, acīmredzot, ja tic kārtīm, šis tāpat nav lemts. Nu, labi, pofig, laikam jau dzīvos-redzēs. Šobrīd esmu nogurusi no šī bērniški stulbā vīriešu dzimuma. Es zinu, ko nozīmē būt bagātai, ar vairākiem audi un pāris tūkstošiem nedēļā un ko nozīmē, kad tas pazūd un par sekretāres algu tiek uzturēti divi bērni un nav naudas, lai nopirktu pat visvienkāršākās lietas. Līdz ar to es tiešām neesmu pieķērusies domai par bagātību. Vissvarīgākais ir cilvēka apņēmība un spēja piecelties pēc kritiena. es gribu, to lai cilvēks būtu spējīgs strādāt un rīkoties. Bet, tā laikam nav lieta ko meklēt divdesmitgadīgajos. Un pārāk veci mani arī nesaista, jo es negribu vēl īsti bērnus....nezinu vai vispār maz gribu, tā nav īsti man prioritāte un doma par dzemdībām mani pamatīgi biedē, lai uz to nerautos. Un ja vecāks vīrietis sāk par šo temu runāt, tas sāk biedēt. |