| 8:13p |
Es zinu, ka esmu neredzama un to, ka manis patiesībā un faktiski nav. Un tomēr es kaut kā turpinu kārpīties tālāk par spīti tam. Es zinu, ka tu gaidīji, ka izdarīšu pašnāvību, ja godīgi šie vārdi mani šokēja un lika saprast, ka tu mani nepazīsti, es zinu, ka tu turpini darīt visu, lai sāpinātu mani, bet es esmu spītīgs radījums. Vienmēr tāda esmu bijusi un beigās vienmēr panāku savu, lai cik km jānomēro, lai cik cilvēkiem jāiziet cauri, arī šoreiz tā bus. Dažreiz es domāju, vai viņiem bija taisnība un es esmu traka? Es nezinu kā domā citi, ar ko viņu procesi atšķiras no maniem, lai cik ļoti gribas ielīst viņu galvās, es nevaru salīdzināt, līdz ar to jākārpojas kā nu protu un pēc savas loģikas. Un tik gara diena, izliekos, ka braucu mājās. Piedod Begemot, zinu, ka nevaru turpināt tevi kukuļot ar gardumiem par savu prombūtni. Esmu egoiste un man patīk būt Rīgā. Man patīk mans darbs un man patīk šī nakts. Arī terminālī bija forši. Pārgurusi, bet apmierināta un nemirst cerība, ka varbūt kādreiz panākšu to ko vēlos un jutīšos jēgpilna. |