| 11:04p |
stunda samazgainu domu ritējuma
emocionālas paģiras....shallow? probably, grrr, ne pārāk patīkama apziņa
Bet no otras puses vai izlikšanās, ka neesmu, mani padarītu mazāk aprobežotu? Tāda no-win situācija laikam.
Neskati vīru no cepures un grāmatu no vāka, bet tieši to mēs, un ar mēs es domāju sevi, daram, vismaz varu mierināt sevi ar domu, ka arī mēģinu būt godīga, tas ir nesaku ko labu, ja tiešām to nedomāju, un mēģinu turēt sliktās un iespējams aizvainojošās domas pie sevis, nemelot, nevis teikt visu ko domāju. To taču var uzskatīt par godīgumu?
Skaistums ir subjektīva lieta un paša vērtētāja acīs....
Un izskats tomēr ir pirmais ko ievērojam, ko pamanām, un bieži vien no kā arī veidojam viedokļus. Man laikam ir tendence to vienmēr vērtēt un salīdzināt cilvēkus, lai gan vienu un to pašu atzīmi var iegūt arī atšķirīga izskata cilvēki. Un kāda starpība vai es to daru pie sevis vai nē, ja manis dotais vērtējums izskatā tomēr manu turpmāko komunikācijas veidu ar šo cilvēku tāpat parasti īsti neietekmē? Protams, izņēmumi, kad ir kādas īpašas galējības, un parasti tās ir bijušas nesaistītas ar mātes dabas doto.
a) 5 varbūt 6, ja pacenšas kādā mākslinieciskā, profesionālā bildē izvilktu līdz vājam 7, ja neredzi neko vairāk no viņas, lai gan arī tur es drīzāk liktu 6, 7 ir dāsni un godīgi sakot želsirdība, parastā bildē 5, nekas īpašs kopumā. Daudz tomēr vai nu liekulīgu vai aklu cilvēku komentāri. Ķermenis viennozīmīgi labāks par manu, seja visu bojā. Bet labi, ka nedzird, redzama arī nepārliecība par sevi, slēpta bet redzama, jo savādāk tās bildes nevajadzētu. Bet katrs daram ko varam.
b) 7 viennozīmīgi savdabīga un dēļ stila ir iespējas kļūdas un atšķirīgā no personīgās gaumes atšķirīgi vērtējumi, bet skaistas acis, sejas vaibsti, gribētos gan saprast vecumu, ja ir vecāka nekā izskatās varētu likt arī 8. Dzīve un kustība viņai piestāv labāk. Derētu gan pamainīt frizūru, zods nepārāk izteikts.
c) nu jāieliek arī vienīgais man zināmais 10, varētu kasīties, ka nevienam jau 10 neliek, bet tiešām meitene fenomāli glīta un piekasīties varētu varbūt liekot fonā kādas slavenību retušētās bildes, bet tās ir cilvēki, kurus dzīvē neesi redzējis, un bildes tomēr pārtaisītas, ja katram būtu profesionāla grimētāju komanda, daudzi palektos par vairākām pakāpēm augstāk, viņai to nevajag, viņai nevajag ne gaismu rotaļas, ne īpašu grimmu viņa vienkārši ir perfekta. Iespējams, gan nepārāk daudz sieviešu kārtas draudzeņu, parasti šādi cilvēki izraisa skaudību.
d) 4 fuuuuiii....vēl uzzinot vairāk par viņas raksturu, gribas likt pat zemāku atzīmi, bet nu nevaru jo kautkāds potenciāls viņai ir. Noliekot zemāku atzīmi iespaidotos vair ne tikai no tīri fiziskā. Bet, ja nomestu svaru un kaut drusku sakoptos, un netaisītu vienmēr tik drausmīgi pretīgu ģīmi... varbūt aizvilktu līdz 6. Lūpas plānas un vaigu kaulu praktiski nav, lai gan iespējams to nav svara dēļ, un viņa nav lielā, apjomīgi resnā, drīzāk "lauku tantiņa" resna. Pilnīgs rūpju trūkums par vizuālo tēlu. Dirižablis ir laba iesauka viņai. Būtu žēl, ja raksturā arī nebūtu pilnīga mauka.
e) 7, tīri glīts, pie mīnusiem pati atkāpjas, kas gan ir lielākajai daļai vīriešu šajā vecumā, un seja pārlieku garena. Bet tas uzkrītošāk bildēs, netaisi tās pilnīgi tieši pret kameru izskatās drausmīgi, un tāda plakana tad, bet dzīvē, kur tomēr ir trīsdimensionālāks skatījums ir ok un pārāk acīs nelec. Gaišās acis un āda arī nepareizā (pārāk lielā) apgaismojumā arī rad nepārāk labu efektu efektu. Bet jauks smaids, lūīpas, auguma proporcijas.
f) 4, ja pievelk tad 5, nepaveicies meitenei, sejas vaibsti un acis nepatīkamas, un grūti nepievērst uzmanību viņas žoklim. Bet šeit maz kas palīdzēs. Tomēr izskatās, ka daudziem viņa patīk, iespējams piemīt vairāk kā izskata šarms, jo ar to viņa nevelk. Diemžēl arī "līdzība izskata, ne glītuma ziņā" arī kaut kā neielīksmo.
es) nu grūti izvērtēt, tā kā šeit uzskaitītas lietas, kuras skaļi kādam atzīt ir tabu, tad varu arī atzīties, ka drīzāk esmu ap 5-6, taču nedod dievs kāds draugs/draudzene man acīs skatoties pateiks mazāk par 7, vai kāds puisis, kurš patiktu un interesētu vairāk, mazāk par 8.... Tad es būtu prom, ļoti ātri apvainotos un aizlaistos, bet ko tādu draugiem neprasu, jo arī nepatīk, ļoti, ļoti nepatīk, ja jūtu, ka melo. No diviem ļaunumiem, tad atzīšanās, ka mani vērtē uz 4, pat ja tas man šķistu stipri par zemu būtu labāk. Protams gribas ticēt, ka ja pastrādātu kāds profesionāls fotogrāfs varētu aizmaldināt bildē līdz pat 9. Bet to nav iespējas pārbaudīt šobrīd, lai gan iepriekšējais kontakts atbildēja, pat ja neizlasīju vēl vēstuli. Izlasīšu rīt. Lai gan man ir grūti izdalīt kādu konkrētu lietu, kas man sevī nepatīk. Es nezinu. Kopā skatoties ir dažādi brīži un te pietrūkst tās "stāvēšanas no malas". Nu laikam man šķiet ka ķermenis ir tāds izteikti masīvs un baļķveidīgs, bet tur arī tievēšanas un badošanās nelīdzēs. Trausla balerīnveidīga meitene es tāpat nekad nebūšu, pārāk plati plecu un gurni, labākais uz ko varu tēmēt būtu kaut kas no atlētiskā gala. Njā, dažreiz šķiet, ka krūtis arī varētu būt mazākas. Nekādas milzones jau nav, bet... ar mazākām proporcijām ir vairāk tā trausluma efekta ko man neredzēt kā savas ausis un tikpatlabi varu vēlēties sev lielus, zilus spārnus. Ou, well. Dzīvojam tālāk.
un šobrīd nagi niez kādam uzrakstīt kaut ko rupju, nepazīstams cilvēks, ja neskaita, ka vienreiz ciemojies pie manis. Kaitina šitie gadījumi, bet vismaz nomierinājos, ka ar Līvuci viss labi. Piezvanīja vienu vakaru, tad, pārzvanot stundu vēlāk un nākamajā diena izslēgts telefons, pēc tam gad dzirdu pīkstienus, neceļ, redzu, ka parādījusies online un neatbild, sāku stresot nepajokam, un sapratu, ka mana tendence visas vainas meklēt sevī nav normāla, pa divām dienām sastresojos ne pa jokam, ka cilvēks uz mani par kaut ko apvainojies, negrib vairāk runāt, ka noteikti esmu ko izdarījusi, nē aizņēmta ar savu jauno puisi vienkārši un zvanīja viena idiota dēļ, un iespējams pusdzērumā. Par jauno puisi - prieks vissakarigākais kurš ir bijis un ļauni gaidu, kad viņa beidzot tiks vaļā no oficiālā jampampiņa, kas bijis visu man zināmo pagaidu sakaru laikos pārāk iesakņojies. Ļauni, bet lai cik Līvucis slikti rīkotos, manuprāt, šis spesiments arī neko īpaši labāku nav pelnījis. Eh, jāpagaida nu kamēr viss gtas iemīlēšanās periods drusku atslābs un atcerēsies arī par citiem cilvēkiem sev apkārt, nav pirmā reize, iespējams, ka arī pēdējā, nu ko izbaudam relatīvu mieru. Attiecība uz idiotu, kurš lūdza lai man vakarā zvanās.... kretinē ārā teksts kādā tika pasniegts. "Kāpēc hidroxo man nezvana un neraksta?" Hmm, nu viens nebija nemazākās nojausmas, ka ir bijusi, kāda interese, nekādu pat mērenu runu par sazināšanos pēc pasākumu nebija, un es tevi pirmo reizi satiku, ok visi apgalvo, ka redzēju un runāju ar tevi žaibās, neatceros kaut nosities mani, mana pirmā zināšana par tevi ir kopš mana dzīvokļa pasākuma. Bet galvenais, ir pagājuši trīs mēneši, yeah right, pārdzīvoji, ka nerakstīju. Tas šķiet dīaini, jo nekādas ziņas nebiju saņēmusi, un mani atrast viņam būtu bijis elementāri. Mana filozofija, ja ir interese atrakstīs pats nevis sūdzēsies manām draudzenēm. Vienkārši rodas sajūta, ka viņš satika Līvuci, nosprieda, ka, jā, viņai takš bija kautkāda draudzene pie kuras biju, un jūtos vientuļš, var paskatīties vai būs par mani interese, ja kaut ko samuldēšu "nevaru aizmirst" garā. Šāda tipa gļēvums nepiestāv noaugušam, bārdainam vīrišķim. Un tagad kaut ko raksta viņa labākais draugs, khmm, sagadīšanās, ja ar to arī nekādas saistības nav. Paskatīšos rīt, ja beigās saruna aizvedīs pie viņa, visticamāk tiešām idiota vēlme, lai es viņam kaut ko uzrakstu piepildīsies, tikai ne gluži cerētajā variantā. Bļin, būtu bijis kaut minimāls flirts tovakar vēl saprastu, vienīgais ko atceros ir piestrādājam viņam un Līvucim par fotogrāfu, 127 bildes telefonā, un tikai 4 arī ar mani. Un ok, neceptos un būtu jutusies ļoti glaimota, ja būtu pats uzrakstījis, bet šitāda staigāšana ap krūmiem pēc pagājuša ceturkšņa kaut kā nerada baigo sajūsmu.
Un vēl sapratu, ka man ir neizsakāmi aizspriedumi pret dažādiem latvijas māksliniekiem un fotogrāfiem. Pārsvarā gan lielākā kritika tiek uz topošajiem dramaturgiem un literāriem, bet arī nesenais komentārs par to ka ir grūti nofotografēt saullēktu neglīti iespiedies atmiņā un ļoti labi izsaka to ko dara lielākā daļa fotogrāfu. Un ar varītēm izspiestā un uzspiestā "māksla" kas valda Latvijas "krējuma" aprindās izraisa dziļu nicinājumu. Kas dažreiz rada grūtības, kad no visa tā uzpūsto tēlotāju varzas, kuri šķiet neredz neko vairāk par savu pārblīdušo degungalu, atrodas arī kāds arī puslīdz jēdzīgs cilvēks, kurš vienkārši dara ko vēlas un kas patīk. Bez tēlošanas, snobisma un dažreiz kaitinošā "mākslinieciskā stulbuma". Ah, kā mani ienīstu vairākas draudzenes no konkrētas vidusskolas.... Man patīk literatūra, un apskaužu cilvēkus, kas spēj izpaust savas domas caur fantastiskiem zīmējumiem, gleznām, izbaudu arī mūziku, domāju, ja cilvēks sevi izpauž. Bet man riebjas tēlošana un neīstums, un ir konkrēta grupa, kur tas brīžiem līst ārā tik tiešām aumaļām. Sākumā tas snobisms šķiet smieklīgs, ar laiku paliek kaitinošs un vienkārši gribas distancēties. Es noteikti uzskatīšu Rothfusa grāmatu par bagātāku un vērtīgāku darbu nekā kaut kādas Ābeles paisumu. Un ne tikai jo tā ir fantāzija, kas šķiet sirdij tīkamāka, arī tajā ir liela daļa, kas vienkārši samet iekšā pēc iespējas vairāk pūķu, feju un klišejisku lietu un radību un domā, ka neko vairāk jau nevajag. Un tas pats mūsu literārajai elitei, samest pēc iespējas vairāk depresijas un visādu "pagrīdes" un zemā slāņa būšanu, tas nekas ka šos darbus izspiež cilvēks, kam par to nav lielas sajēgas un tas šķiet tik neticami un virspusēji, kad lasi. Pašnāvība, ček, šizofrēnija, ček, aizvainojums, teksti, par to ka esi bijis apmelots, ček, viss uzlikts pēc saraksta, bet dziļāk tajos darbos reti vēl kas ir, ar lielāku interesi tad jau lasu telefona grāmatu. Un vai tā ir liela māksla fotogrāfēt tikai smukus cilvēkus un priecāties cik viss ir labi, un saskatīt tikai īpašības, kuras pats asociē ar šo konkrēto izskatu. Galu galā, pasaki šauras acis un asociēsi ar viltīgumu, plata piere - naivums un godīgums utt. Gribētos ticēt, ka man var parādīt ko vairāk kā uzkrāsotu smuku meiteni ūdenī un pateikt, kā tur viss virmo pēc mīlestības, jā es gribu smuku, profesionālu bildi sev, bet bez tekstiem par to kā tur noteikti nav un bez vilšanās ka savā izskatā neiemiesoju kādu vēlamāku tēlu. Man laikam negribas cilvēku, kas par visām varītēm vēlas tēlot no sevis "mākslinieku". Jo dīvaini, tie, kam tiešām izdodas ar savu darbu saviļņot dvēseli un aizraut, kaut kā nav šķituši tik plātīgi. Bet tas laikam citai reizei, vakara atvēlētā stunda manam samazgainajam domu plūdumam beigusies, un jāiet gulēt. |