| 7:25p |
Mana nepacietība mani viendien nobeigs. Protams, jūtos glaimota, bet plāns bija savādāks. Bļin, apsveru un gribas pamēģināt, ja galīgi nožēlošu nu var jau pieturēties pie iepriekšējā plāna. Biju tīri priecīga šorīt uzkāpjot uz svariem un saprotot ka pa šīm trīs nedēļām, kopš neesmu svērusies 2kg ir nost. Bet tagad sanāk, ka vajadzētu pa divām nedēļām dabūt nost vēl kādus 10. Pazīstot manu gribasspēku tas nešķiet ticami....lai gan no otras puses it kā ir jauks motivējošs iemesls.... bet nezinu vai ir jēga mēģināt sasteigt.
Ah, dzīvos redzēs, varbūt vajag kaut ko īstu pirms plānotās nākamās vasaras. |
| 11:32p |
Ah, te nu ir ikvakara solījumi aiziet gulēt laicīgi vai arī vakarā pastrādāt. Bet, bija tik jauks noskaņojums. Piekritu par fotogrāfēšanu, būs gan pirms tam jānoskaidro cilvēka dati un vārds, lai varu tos nodot visiem draugiem, cerībā, ka kāds tomēr sabojās vainīgajam dzīvi, tajā gadījumā, ja atrastos beigta kādā grāvī. Ja šis cilvēks tomēr sķitīs pārāk šaubīgs, nu nekko, paliks tiksai mana iepriekšējā izvēle. Lai gan to darīšu jebkurā gadījumā vēlāk, tikai gribēju...sagatavoties un vasaru, lai varētu būt pie dabas. Es gribu iztēloties, ka esmu skaista un es gribu skaistu bildi. Arī neizskatīgiem cilvēkiem ir glītas bildes redzētas, ja viņus pagriež pareizajā rakursā. Nevar būt, ka es būtu tik ļoti zudis gadījums. Atsakos tam ticēt.
Un nav nekas jaukāks un pacilājošāks par patīkamu sarunu pirms gulētiešans ar simpātisku puisi. Tomēr tik muļķīgi tas, ka vispatīkamākais šajās attālinātajās sarunās ir iespējas sapņot un izlikties. Iztēloties, ka esmu skaista un apburoša, vērtīga un iekārojama, interesanta un oriģināla..... Un tā kā interese nav primāri par otru cilvēku, es pat ksti negribu zināt kas viņš ir. Es gribu izveidot 1001 pasaku, kurā es esmu īpaša. Un realitāte ierobežo šo pasaku. Tā ir spēle ko man vajag, gluži kā gaisu. Man vajag pasakas, man vajag ticēt, ka pasaulē ir vairāk nekā tikai tas ko redzu. Taču, dēļ apziņas, ka tā ir tikai spēle ļoti grauž, ja dzirdi komplimentus un apbrīnas pilnus un patiesi domātus vārdus sacītus negaidot nekko pretīm par citu meiteni, par kuru klusībā un savā iedomībā uzskati, ka esi skaistāka. Bet to jau teikt nedrīkst. :) Un tad es tik neprātīgi ilgojos kaut kāds kādreiz domātu ko līdzīgu arī par mani. Un lets face it, dažš labs čallis sadziedās odas arī trollim, ja sen nebūs dabūjis, ko no malas var tik labi redzēt. Varbūt tāpēc man vislabāk patīk sākumi? Es dažkārt domāju ko gan redz citi cilvēki? Jo skatoties spogulī...man bieži vien pat patīk mans atspulgs un īsti nezinu, kas tieši man būtu jāmaina izskatā. Bet... man arī ļoti patīk mana lielā un briesmīgā "raganu" dzimumzīme un arī rētā uz vēdera neko neglītu neredzu, bet redzēts pietiekami ka citiem cilvēkiem tas izraisa savādākas reakcijas. Man laikam tiešām ir dota savādāka redze nekā citiem. Un visvairāk novērtēts ir tas ko neesi izspiedusi ārā no otra cilvēka ar viltu vai nodomu. Deju soļi, lai dzirdētu ko vēlies ir vienkārši un simtreiz dejoti, tā ir lieta par kuru instinktīvi zini ko teikt, lai saņemtu vēlamos komplimentus, tikai skaudība sākas, kad cita to saņem bez parastā "izspiešanas" procesa. Gribētos, lai pašai nenāktos tik ļoti pūlēties ar dažādam taktikām, lai tos izspiestu. Jo ar laiku mānīšanās ar to pašu cilvēku apnīk. Un tad meklē nākamo "jauniņo" kurš ir gatavs drusku pamelot doto viltus cerības dēļ.
Varbūt tomēr izmantot našķa piedāvājumu par Somiju? Studijas bez maksas, finansiāls atbalsts no valsts arī ir... |