| 8:41p |
Ļoti gaidu silto ūdeni, un esmu reāli tizla. Pamanīju kļūdu iepriekšēja mēneša atskaitē, lb nebija divās vietās pārkonvertēts uz kg. Izlabot nav tik grūti, tikai nozīmē ka jaatzīst atkal kļūda un pēdējā laikā visulaiku tizlojos. Un esmu pārliecināta, ka drīzuma būs zvans no statistikas pārvaldes, pamanīju ka atskaitē bija viena neloģiska vieta, bet nācās nodot kāda ir, tā kā šodien bija pēdējā termiņa diena un somi jau tā čakarējās ar atbildi, kad prasīju par nepareizajiem kodiem. Atsūta tos dienas beigās un pamanu, ka viņiem uzlīmes tādas neparasti smagas norādītas, bet ok, laika ko papildus jautāt vairs nebija, un sodi ir par laikā neiesniegšanu. Izlabot ir vienkāršāk un par to soda naudas neliek. Un arī tā kā šī detaļa teorētiski uz mani neattiecās, izvēlējos mazāko no ļaunumiem. Tāpat jau vadītāja teica, ja nedabūšu izlabotos datus laicīgi, lai sniedzu iekšā to, kas ir un labāk pēc tam izlabot, kad zinu pareizos, bet....riebjas iesniegt, kad zinu, ka ir nepareizi un būs japārtaisa. Bļin, vēl tests rīt, neko nezinu, neko nesaprotu un nesaprotu arī kur vienmēr pazūd laiks, ok, atpakaļ pie darba, un ceru pārdzīvot rītdienu, un tad vēl to stulbo goal settingu ceturtdien...
un pa ilgiem laikiem redzēju sapni, man tas ir netipiski, vismaz atcerēties tos, pēdējie, kurus atceros, ir no janvāra un tie bija murgi, neatceros, kad bija pēdējais ko atcerējos pēc pamošanās un kurš bija vienkārši sapnis ne murgs. Sapņoju, ka man bija steidzami jāizņem kaut kādi dokumenti saistībā ar slimības lapu no iepriekšējās darbavietas, bet nezkāpēc tā lai to nezinātu šajā. Tamdēļ braucu slepeni, cerot paspēt pusdienlaikā un uztraucoties, ka tik mani nepieķer. Tad, ejot pa ielu uz veco darbu un jau redzot tā ēku, nogriezos pa kaut kādu dīvainu pagriezienu un pēkšņi biju uz kraujas jūras krastā. Vēl joprojām tas skats ir acu priekšā. Uznāca tik neizsakāma vēlme tur palikt, un bija iekšēja cīņa starp palikšanu tur un došanos tālāk savās darīšanās. Pamodos, kad pēc iekšēja cīniņa beidzot pagriezos, lai dotos atpakaļ uz darbu. |