| 12:55a |
Diena bija jauka, tik tiešām skaista. Žēl tik, ka neizdarīju neko priekš darba ko vajadzēja, ok, uzlikšu modinātāju uz 6 centīšos rīt no rīta paspēt. M. izdomāja rīt atbraukt uz Salaspili, no vienas puses prieks, no otras biju domājusi aizbraukt uz jūru un tagad nozīmē ka būs jāsēž šeit, un uz Daugavu toč negribu divas dienas pēc kārtas, labi mēģināšu aizvilt viņu līdz tam dīķim, kurp pa visu šo laiku kopš šeit dzīvoju, nekad neesmu devusies. Zinu dīvaini, it īpaši ņemot vērā cik bieži esmu domājusi turp aiziet braucot garām ar vilcienu. Un tad uz jūru nākamnedēļ, laikam būtu bijis stulbi atteikt arī tikai tāpēc ka plāns bija vienai pašai aizdoties uz Majoriem. Man piekāst par cilvēku pūļiem. Protams, labāk patīk iztikt bez tiem, bet tik un tā priekšroku dodu pat pārbāztai jūrai jebkuru ezeru, upju un dīķu vietā. Jūra tomēr ir karaliene visu ūdeņu vidū. Atkal kārtējās šaubas, nezinu, varbūt domāju par daudz. Zinu, domāju par daudz. Viņam šovakar filmu vakars ar vienu meiteni, redzēju vienreiz, interesants izskats, bet nu cilvēku nepazīstu un neko vairāk pateikt šobrīd nevarētu, bet viņu attiecības tādas interesantas no stāstītā un negribas atkal iet cauri situācijai, kad jāsacenšas ar citu cilvēku, kas pat nezin ka ar viņu sacenšas. Nē vēl vienu Agnesi man nevajag, paldies. Un tas vien, ka kādam ir vīrs daudz nenozīmē, varbūt tikai to, ka M. nebūtu viņas pirmā izvēle. Nu šobrīd it kā šis vēl nav svarīgi, bet tā negribas atkal drāmas, trijstūrus un citas muļķības, negribas atkal pārdzīvot un raudāt dienām, jo kāds cits ir mīļāks, bet es esmu tas ko var dabūt kamēr otrs nepieejams, bet dzīvos - redzēs, šobrīd vēl secinājumus veidot par agru un šobrīd vēl arī emocionāli šis tik ļoti neskar. Tikai bailes par nākotni, jo tagad jau jūtu, ka viņš nav viens no mana jaukā bara, kurus varu manipulēt, vadīt un pamest pēc pāris nedēļām, kad apnīk, labi jūtu, ka šeit ir risks, un esmu bailīga attiecībā uz apdedzināšanos trešo reizi. Bet ok, šobrīd galvenais lai negadās atkal jukusī kā ar Kaspo "draudzeni", kura pārliecinoši klāstīja (un iespējams pat ticēja), ka es esmu sukubuss, kas viņai uzmācoties sapņos. Kātad, ja man būtu kaut kripatiņu pārdabisku spēju.... ah cik tas gan būtu forši, bet laikam viņa nebūtu bijusi mana primārā interese :)
Izlēmu, ka uz to vakanci nepieteikšos, kas nozīmē, ka ar nagiem un ragiem, jāiekrampējas šībrīža vietā. Nospriedu, ka šeit man ir mazāks risks no štatu samazināšanām, kad sāksies krīze. Ceru, ka nebūs nekas ļoti dramatisks, bet tas, ka krīze būs esmu pārliecināta. Ceru, ka ne tik traka kā 2008. ada, jo vismaz Eiropa un ASV šobrīd aug, ja arī Krievija iet uz leju, bet varbūt kaut kas 1998. gada līmenī? Nezinu, tas būtu visjaukākais un visvienkāršākais scenārijs. Jo icēt, ka neietekmēs ir naivi, Krievijas ir pārāk liela ekonomika, lai paietu bez sekām. Smīdina gan krievu stulbums, kad viņi smejas par Eiropas lēnumu attiecībā uz sankciju ieviešanu, vai tiešām nesaprot, ka Eiropa ir liels kuģis, tas varbūt apgriežas lēnām, bet kad tas to ir izdarījis tas stāv uz ilgu laiku un atbīdīt atpakaļ ir grūti? Un viņu vēršanās pie Ķīnas? Paredzams solis, jo visi citi atteikušies, bet lai nu kas, bet Ķīna nav dumja un ķīnieši neaizdod tāpat vien neko, bet gan pārņem uzņēmumus. Ak Krievija un Putin cik jūs gan esat jukuši. Bet tādi esat bijuši caur visu savu vēsturi. Laikam mentalitāte. Grūtības uztvert to lidmašīnu, no vienas puses ar prātu saprotu, ka varbūt tas kā pamošanās zvans pat bija noderīgi, bet tik neizsakāms pretīgums pārņem par to domājot, it īpaši par to lielo bērnu skaitu, kas bija iekšā. Kad jācieš parastiem cilvēkiem, kas ar militāro darbību pilnīgi nesaistīti jau paliek slikti, bet piemetiet vēl 80 bērnus un vienkārši ir tik neizsakāms pretīgums ko nekas nevar noņemt. Un kāpēc neviens neredz, to kā situāciju, kur cilvēki nogalina cilvēkus. Kāpēc mums vienmēr viss ir jāatdala. Kāpēc dzīvojot šajā "informācijas" laikmetā vēl joprojām ir tik lieli aprobežotu masu pūļi? Kā var cilvēki, kas ir ceļojuši pa Eiropu atgriezties mājās un ticēt propagandai par to kā Eiropā nogalinot un sitot krustā bērnus un darot pilnīgas muļķības. Kā? Un kāpēc es to nesaprotu? Derdzas tas, ka cilvēce kopumā acīmredzot neattīstās un mēs pieļaujam vienas un tās pašas kļūdas no paaudzes paaudzē. |