| 8:24p |
Princese, kura zog zirgus
ir grūti par viņu brīžiem beigt domāt, pārsteidz tas cik ļoti līdzīgi esam vairākos aspektos un domāšanā, cik vienkārši ir ar viņu runāt un brīvi un labi jūtos esot blakus. Dīvaini, bet šobrīd ir divas savā starpā konkurējošas emocijas, gribas reizē aizskriet, jo paliek bail no tā cik pēkšņi, strauji un negaidīti viss notika, pat ja pati biju vainīga, man jāsaka, ka šo tiešām negaidīju un jūtos pārsteigta, un tai pašā laikā vēlme piekļauties un ne par ko nedomāt, līdz ar to kā parasti muļļājos pa vidu, bet laiks laikam rādīs un šobrīd vienkārši izbaudu to kas ir mēģinot nedomāt par to kas būs vēlāk un pārstāt baidīties, ja visu laiku baidīšos, ka beigās tikšu sāpināta vienmēr būšu ar Kārļa tipa cilvēkiem no kuriem man nekad nebūs nekāda personiska riska, bet ari apnikums un pēc tam riebums gan pret viņu, gan sevi parādīsies pārāk ātri.
Otrdien M. palika pie manis, viss izvērtās ļoti spontāni un dīvaini, bet vismaz nākamreiz M. zinās pirms man ko piedāvāt arī apdomāties, jo, ja vien nav kas svarīgs, parasti šādām idejām piekrītu, un tas šķita tik forši, ka kāds piezvana, ka ir pie Salaspils un piedāvā spontāni izskriet ārā, tas tik ļoti atgādināja Rīgas laikus. Tik neizsakāmi pietrūkst laiku, kad varēju vienkārši piezvanīt draudzenei un pateikt ok izskrienam uz mežu pēc 15 min. Tagad vienmēr viss ir jāplāno…..tas kaitina un sis bija kā svaigs ūdens malks. Vienīgi, varbūt vajadzēja paslēpties ātrāk un nedot zināt, ka taisos iet kājām mājup. Bruņnieciskums ir no vienas puses jauks, bet man vienmēr riebies, ja kāds dara kaut ko pienākuma jūtu spiests un tiksu būtu arī pati, lai gan no otras puses pastaiga bija ļoti jauka un, tik ilgi kamēr pašam attiecība uz šo negulēto nakti ir labas atmiņas viss ir ok.
Tajā naktī ar M….bija interesanta saruna par viņa bijušo ar kuru viņš domājis atkal saiet kopā tik es pēkšņi nokritu no zila gaisa un sajaucu viņam galvu tobrīd prātoju vai tik beigās nesanāk tāpat kā ar doku un atkal nākas sacensties ar cilvēku kas tikai statusā skaitās „bijusī”. Negribu. Bet šobrīd laikam tas tāpat vēl nav diez cik svarīgi, pieaudzis cilvēks, pats izdomās un prinčus pašus es nezogu, no tādiem nav īsti nekādas jēgas ilgtermiņā un man riebjas domāt citu cilvēku vietā. Domāju šajā ziņā pieredze pietiekama, un ilgstošas drāmas vairs negribu.
Vēl septembrī viņš brauc Erasmusā, ja godīgi, drusku apskaužu, iespēja šādā veidā dzīvot citā valstī mācoties manuprāt ir tiešām neizsakāmi kolosāla, bet, ja paliksim vēl draugi varētu apciemot, esmu daudz laba dzirdējusi par Budapeštu un tiešām būtu brīnišķīgi aizbraukt uz pāris dienām turp, it īpaši, ja būtu cilvēks, kas var izrādīt interesantākās vietas. Bet dzīvos - redzēs, zinu, ka man personīgi tas pusgads nekādas problēmas nesagādātu, lai kas arī tiktu izlemts, bet jārēķinās jau ne tikai pašai ar sevi. Tonakt tika daudz kas izrunāts arī par doku. Brīžiem jūtos tik stulba zoss, kad atceros cik neizsakāmi tuvredzīga un stulba biju un cik stūrgalvīgi neklausījos nevienā draugu brīdinājumā un dīvaini, es tikai nesen sapratu, ka patiešām viņu vairāk nemīlu, jo, lai cik reizes solījos, ka šķiramies, ka šī ir pēdējā reize un visādus citus bulšitus, pa īstam es nekad tam neticēju un domāju, ka viss nokārtosies un tagad pirmo reizi, pat ja viņš atkal visu nožēlotu un parādītos tas neizraisītu to pašu vairs manī un tas pat nebūtu mēģinājums darīt pareizo lietu, neielaižoties ar cilvēku, kurš tevi neciena un izturas kā pret lupatu, kas lai gan būtu pareizā rīcība, taču ne tas ko teiktu tava sirds, bet tagad kaut kāds tukšums stāv vietā kuru viņš kādreiz okupēja, pat naida tur vairs nav. Jā, dusmas par viņa rīcību un uzvedību - viennozīmīgi, bet pret viņu pašu vairs nē. Jo pēc viņa pēdēja izgājiena, kaut kas vienkārši salūza un palika vienalga, tikai gribētos atpakaļ savu ķedīti, tā pārāk asociējas ar našķi un ir ļoti mīļa. Mamma odien pateica, ka pienākusi vēstule no anglijas, dīvaini, nedomāju, ka viņs mantas būtu spējis nosūtīt vēstulē. Bet redzēšu sestdien. Un es pirmo reizi pēc ļoti ilga laika jūtos tiešām brīva un laimīga un viss ir labi un šī ir kopumā ļoti skaista un interesanta vasara, raibajam tauriņam bija taisnība. |