| 7:52p |
cik es esmu brīžiem liela muļķe, pat ne brīžiem tikai... varbūt atcelt rītdienu, pateikt ka netieku, vai nav vienalga? Reāli, ko pie velna es daru? Tas ir smieklīgi un pat nezinu kādēļ viņam uzrakstīju vai piedāvāju satikties, es takš viņu pat nepazīstu, kaut kur aizrāvos pēc sākuma ar "Klau, kāpēc tavs ģīmis šķiet kaut kur redzēts?", nu varbūt arī šķiet, bet kāda gan man gar to vispār maz daļa? Drusku ievācu ziņas, no tā ko uzzināju šobrīd domāju varbūt nav vērts, ok, paskatīšos, ja līdz rītvakaram viņš par sevi nekādu ziņu nedos, vienkārši pazudīšu tāpat kā parādījos. Tas, kas kaitina, ir, ka ar vīriešiem kā ar bitēm nekad neko nevar zināt, saka vienu, domā citu, dara trešo. Un praksē nekad neesmu satikusi puisi, kas atteiktu meitenei, pat ja viņa īpaši neinteresē vai ir cita. Un tad vienmēr sēdi un prāto, ja tomēr esi pirmā izrādījusi interesi. Lai gan tik jaukas sarunas sen nebija gadījušās.... Labi dzīvos redzēs, dzīve un virtuālais mēdz stipri atšķirties un kas būs būs, kā parasti pārāk daudz domāju. Arī par to ka mans rakstības stils ir drausmīgs. It īpaši uz viņa fona. Ja viņš atcerēsies par rītdienu - ok, solījumu turēšu, ja ne - arī ok, interesi mākslīgi otrā neradīsi un atkal, cik viegli atnācu, varu arī aiziet. In other news, šodien konsultācija saistībā ar studijām, problēmas darbā, kur atkal jūtos kā muļķe (plus mans pirmais aizrādījums un vakar pirmo reizi nokavēju darbu. Atstāju darba datoru mājās un sapratu, kad biju jau ar vienu kāju tieši uz vilciena kāpnēm) un vajadzētu pastrādāt, tad vel radinieki, kas pēkšņi atcerējušies par mani, kad 20 gadus nebiju vajadzīga un pārdomas, kārtējās pārdomas par dzīvi un tās jēgu un ko tad beigu beigās es īsti gribu. Secinājums: nezinu un turpinu muļļāties uz vietas. No Kārļa atbrīvojos, vismaz brīva, arī savā apziņā, ne tikai faktiski. Ir lietas, kuras nekad nesapratīšu, laikam nav lemts. Bet bija interesanti pabūt pirmo reizi mūžā mīļākās statusā. Un pārdomas par to vai karma var strādāt apgriezti, tas ir pagātnē izciet sodu par to ko izdarīsi nākotnē? Kādreiz biju tik ideālistiska un naiva un to kas esmu tagad nicinātu, bet esmu dabūjusi arī savu daļu spļāvienu un necieņas laikā, kad biju laba. Mēs laikam neapzināti nodaram citiem to, ko esam dabūjuši paši... Kaut kur šis loks ir jāapstādina.
P.S tomēr jāatceras paņemt šahs, ja nu tomēr ..... |