| 11:09a |
ah, kārtējo reizi nezinu ko darīt, vai pateikt, ka īstenībā zinu daudz vairāk nekā izliekos? Ka redzu cauri tiem idiotiskiem meliem, un godīgi sakot tiem pat īsti neredzu jēgu, kamdēļ tie ir vajadzīgi? Man taču vienalga, un novērtētu tiešu valodu. Labi, šodien pamēģināšu pēdējo reizi, tāpat kā ar čali piektdien, abos gadījumos pēdējie mēģinājumi būt labam cilvēkam, jo kopumā man tiešām apnicis dabūt pēc tam spļāvienus sejā. Šodien jāaizbrauc uz banku pieteikt jaunu karti, tā kā iepriekšējo bankomāts aprija, skatījos, ka SEB Origo strādā arī brīvdienās. Un vēl beidzot jābeidz slinkot un jānopērk paika, vakar jau nosēdēju līdz vakaram neko neēdot tikai jo bija slinkums iet uz veikalu un domāju, ka nopirkšu atpakaļceļā no Rīgas, ha, kā tad, nokavēju vilcienu, pazaudēju telefonu uz brīdi, ko laimīgi atrada divi čaļi, kad biju jau uz nelielas iekšējas histērijas robežas un protams veikals un tas, ka mājās pilnīgi nekā nav aizmirsās, un tagad atkal slinkums, acīmredzot neesmu pietiekami izsalkusi, ja reiz slinkums uzvar, bet no otras puses, zinu sevi pārāk labi, varu sēdēt 3 dienas neko neēdot un neesot īsti izsalkusi, un jāmēģina beidzot dzīvot veselīgi un rūpēties par sevi. |
| 2:39p |
esmu muļķe, stulbene un zoss, daru to pašu cerot uz citu iznākumu, kā es pati sevi ienīstu un nicinu, nav nekā ko es ienīstu tik ļoti cik sevi, es vēlētos kaut es spētu panākt ka noteikta informācija varētu pazust, vai kļūt nezināma konkrētam cilvēkam, bet neko nevaru vairs izdarīt, kārtis atklātas un paliku zaudētājos, labi padodos, varbūt esmu tizla utt., bet parasti spēju to pa daļai noslēpt, un dzīvoju kā māku, vairāk es izdarīt neko nevaru. Šajā gadījumā es tiešām gribēdama neko nevaru izmainīt un es to tiešām vēlētos. |