| 8:10p |
Paranoiska zoss
Šodien atkal sareiba galva (zems hemoglobīna līmenis jau ento gadu un principā nav nekāds lielais retums vai pārsteigums šobrīd ņemot vērā, ka nekādi nevaru atcerēties kad pēdējo reizi vispār uzturā lietoju gaļu) un lasot muļķīgu grāmatu vilcienā, kuru īstenībā jau zinu, uznāca panika par iespēju, ka ja nu esmu stāvoklī un tamlīdzīgām muļķībām. Muļķības tāpēc, ka esmu uz tabletēm un ir bijis tikai viens bīstams mirklis, kurš teorētiski būtu bīstams arī tikai, ja nebūtu bijusi uz tām. Nekad īsti neizpratu meitenes, kas par šo satraucās, pat kad bija izsargājušās un skrēja uz aptieku, lai pēc iespējas ātrāk dabūtu sev testu un pārbaudītos, it kā tam cik ātri veic pārbaudi vairs būtu jēga (domāju, kad cilvēks nevar pagaidīt pat tik daudz lai aizietu uz mājām bet ieskrien jau veikala tualetē nevis, kad vilcinās nedēļām), ja kaut kas būtu noticis, un te pēkšņi pašai ienāca prātā ko es darītu, ja kas tāds notiktu ar mani, it kā esmu domājusi, bet tās domas bija teorijā, vilcienā sēžot iedomājos to kā reālu varbūtību un sajūtas bija tiešām neizsakāmi drausmīgas. Uz tabletēm esmu tikai otro ciklu, un bijusi tikai viena tā sauktā pauze, bet nu to kas bija tajā laikā nu nekādi nevar nosaukt par mēnešreizēm, ja zini kādām tev tām ir jābūt. Sāka nākt prātā gadījumi, kad meitenes ilgāku laiku nezin, ka ir stāvoklī, parasti tas notiek, jo turpinās mēnešreizes, vai vismaz smērējumi ko parasti notur kā mēnešreizes pirmajos mēnešos, un procents jau ar nav tik maziņš kā gribētos, cik atceros apmēŗam 10% sieviešu pirmajos mēnešos vēl turpinoties asiņošana, pat ja citā intensitātē tomēr kļūdas šajā gadījumā viegli saprotamas. Galvenais, ka tiku brīdināta, ka būs savādākas, zinu ka šīs nav mēnešreizes parastajā izpratnē un visticamāk normāli, ka tikai 2-3 dienas, parasto 6 vietā un arī, ka pavisam vājas. Tomēŗ, bailes iekšā sēž un sadzenot sevi panikā aizskrēju uz aptieku, zināju, ka visticamāk būs ciet (kā arī bija) un jēgas pa taisno skriet pie pirmā stresa arī nav, tomēr kaut kādu nomierinājumu vajag. Rīt, kad būšu rīgā nopirkšu, un vēlāk aiziešu arī pie ārsta vēlreiz katram gadījumam, zinu, ka viss ir kārtībā, bet vairāk arī tablešu laikā, nekā šāda nekad nebūs, tās vispār sākotnēji bija paredzēts kā noslēpums priekš manis pašas, bet, protams, pļāpu taša, izmuldējos un vajadzēja pamēģināt. Taču šobrīd man nav īsti pastāvīgas dzīvesvietas, nav pastāvīga darba, jo šeit līgums beidzas janvārī, un šobrīd uztraucos kā būs tālāk un arī vecāku no kuriem gaidīt kaut minimālu atbalstu īsti nav. Arī nekādas ilgtermiņa saistības negribu, sliktākajā gadījumā samelošu, ka pārtraucu lietot dažādu blakusiedarbību dēļ un šoreiz tiešām atstāšu kā noslēpumu, jo tās ir un paliek tikai kā papildus nodrošinājums, no lietas no kuras man ir no visa visvairāk bail un tiešām spētu sabojāt manu dzīvi pilnībā.
Un priecgāka ziņa, rīt no rīta intervija, kaut nu būtu labi, tik ļoti gribētos beidzot vienu patstāvīgu vietu vismaz uz pāris gadiem. Citu cilvēku dekrēta laiks tomēŗ paiet stipri par ātru, bet kā studentam bija jau labi un netālu no skolas un laba pieredze, noteikti labāki nekā veikali, tā ka paveicās un esmu pateicīga, bet gribu nākamo soli. |