| 9:28a |
beigas
Nu ko dabūju to ko tik ļoti biju vēlējusies, beigas vienmēŗ jau nedaudz skumjas, bet domāju šis bija vajadzīgs. Protams, viņš tā pa īstam neatzina, ka šis būtu viss, kas varbūt nedaudz pabojāja romantisko noskaņu, tomēr arī pati iekšēji negribēju līdz galam atzīt ka pēdējā reize, pat ja ar prātu to zināju un taisnība jau diemžēl man bija. Tagad atkal klusums, bet tas vairs tik ļoti nesāpina, dīvaini iekšā pēdējā laikā sēž vienaldzība pret visu un visiem, arī pret sevi, gribas atpūsties, nedaudz pazust, kā mēdzu darīt brīžiem, bet grūti, kad saista atbildība attiecībā uz citiem cilvēkiem, un ne rūpes, vienkārši atbildība un domas par to ka ilgtermiņā sabiedrisks nosodījums grūti paciešams. |