| 5:33p |
tizla pēc dabas
jauki satiku K. draugus, viņi bija kolosāli cilveki, es kā parasti pilnīga daune, vienīgais par ko varēju domāt visas dienas garumā ir kā viņi šķiet forši, es esmu tizla un šeit neiederos, un būtībā sanāca arī pāris nepatīkamas situācijas, bet cerība, ka to daļu vismaz nokārtošu. K. ir tiešām jauks un mīļš, bet to be honest, i'm not really worth it at the moment. Plāns bija vienkārši izklaidēties bez īpašām saistībām, lai aizmirstu sāpi attiecībā uz Doku. Tas vēl joprojām nav devis nekādu ziņu, acīmredzami, ka vairāk arī nerādīsies. Ir jau sāpīgi, ja pēdējā ziņa ir ar uzrunu zaķim, un tad kaut kas notiek un viņš pazūd pilnībā neko nepaskaidrojot, bet no viņa māsām zinu, ka dzīvs jau ir, vienkārši no manis izvairās. Lai nu būtu, varbūt kādreiz uzzināšu, kas īsti izraisīja tik dramatisku pārmaiņu, varbūt nē, bet laikam jau lieki par šo domāt. Intevija arī nebija veiksmīga beigās, nu ko mēgināšu vēlreiz. Vienīgais vabūt žēl, ka tagad sanāk, ka man atkal nav nekādu "ietaupījumu", bet domāju, ka šādi ir labāk, tāpat to naudu negribēju tēret īsti, redzams, ka labi vien bij ka tā. Un par darbu, gan jaumēgīnāšu vēlreiz un ar mani viss būs kārtībā, at the end of the day, gribu zināt, ka esmu labs cilvēks un izdarījusi pareizo lietu, tamdēļ par savām kļūdām uzņemos atbildību. |