Recent Entries Archive Friends User Info

• 3/25/05 08:39 pm
• „Rokās skumjas un prieks”.
  
  Tavs skatiens, tik pat skaļš kā lāsts
  Sniedzās pretī bezgalībai, tik ass kā glāsts
  Tev acīs klaja nevainība,
  Rokās skumjas un prieks.
  
  Dejo Tu man apkārt klusi kā rēgs,
  Vaigos ziemas bālums un smaids tik balts kā grēks,
  Tev rokās mana uzticība,
  To sen jau pārklājis ledus un sniegs.
• 3 commentstomēr

• 1/14/05 10:33 pm
• Ieklausies klusumā
  Tev nav vairs jārunā
  Paveries tālumā
  Kur diena tumst
  Tevi gaida ilgi kārotais
  Mierinājums...
• 4 commentstomēr

• 1/14/05 10:31 pm
• Tavās acīs spītība un skumjas
  Un caur pašiem kaktiņiem naids zogās
  Manā sirdī lūgums un smaids
  Un pēc piedošanas - divsimts rozes manās rokās.
  
  Piedod ja pat nav vairs ko mainīt
  Piedod taču ugunskurs nedegs bez skala
  Piedod ka tagad mīla un naids
  Divās daļās Tavu sirdi dala.
• 3 commentstomēr

• 1/14/05 10:27 pm
• Kapēc es gāju prom?
  Un atstāju Tavas siltās plaukstas
  Aizgāju un neatgriezos
  Padarot tās aukstas
  
  Un tagad man nav vairs vietas
  Ko saukt par mājām
  Un pat skaistas atmiņas un stipras jūtas
  Sāk nu kļūt par vājām.
• 0 commentstomēr

• 1/14/05 10:25 pm
• Tur aiz baltajiem kalniem
  Esmu tev sirdi laupījis un devis
  Taču nebaidies mazulīt,
  Es jau eju pēc Tevis...
• 1 piezīmējatomēr

• 11/16/04 04:12 pm
• Neieslīgstot galējībās
  Paveras nožēlojams skats
  Pasaule guļ uz adatām
  Bet pa virsu tai es pats.
• 0 commentstomēr

• 11/16/04 04:10 pm
• Es Tev jautāju vai spētu
  Diena par nakti kļūt?
  Bez mēness un bez zvaigznēm
  Tu pasmējies un teici...varbūt.
• 3 commentstomēr

• 11/16/04 04:10 pm
• Kā draugs tik klusi
  Slīd projām atmiņa
  Ka reiz esi man piederējusi
  
  Taču es uz Tevi skatos
  Kā reiz uz savu
  Un tā margrietiņa joprojām ir Tavos matos
  
  Taču kāds skauģis sacīs
  Ka nekad vairs nebūsi mana
  Taču tas spīdums joprojām ir tavās acīs
• 5 commentstomēr

• 11/16/04 04:07 pm
• Un sveces gaisma zem Tava loga
  Klusi zālē klīst
  Un tomēr ir labi, ka vel jūti
  Ka spēj cerēt, mīlēt, kaut nīst.
  
  Nav jūtu, tikai Tu uz ceļa
  Roc bedri kur vēlāk kristu
  Kāds vājš un naivs kā es
  Kuram tā par cerību šķistu?
  
  Ne ārā es rāptos ne kliegtu
  Tik klusi smilkstētu smejot
  Un Tu domātu par jaunu bedri
  Kur iekrist man Tev projām ejot?
• 0 commentstomēr

• 11/16/04 04:05 pm
• Vai dāvātu man sirdi
  Ja es Tev to tiešām lūgtu
  Vai teiktu Tu jā vai nē
  Padarot dzīvi saldu vai atstājot rūgtu
  
  Un pēc tam zem kolibri spārniem
  Mēs meklēsim vietu kur spētu
  Mēs mūžam divi palikt
  Tur varbūt Tu mani reiz iemīlētu
• 12 commentstomēr

• 11/16/04 04:05 pm
• Tu kā mans draugs, kā karalauks
  Kurā ieroči ir liegti
  Kur šķēpi tiek triekti
  Un aizlido tālē
  Kur vairogi un bruņas
  Nokrīt zālē
  Kur ugunskurs kuras
  Un nekad neizbālē
  Kur mirušo nav
  Un gaisā laimes dvaka
  Kur divi bez drēbēm un spārniem
  Viens otram mīlu saka.
• 6 commentstomēr

• "Pilsētiņa"
• 10/31/04 07:02 pm
• Lielās pilsētiņas mazajā sirdī
  Apmierinājums klejo
  "Sildi vien mani tu baltais zēn
  Jūti kā Tavu spēkstaciju eneģija uz manām vēnām dejo"
  Bet tu tagad ej un zvejo
  Savās skaistajās upēs kurās nav vairs ko zvejot
  Starp sienām kailām un svešām
  Ar basām kājām projām ejot
  Pa degošo asfaltu
  Arī asaras uz tā izžūs
  Un kļūs
  Pieraudāta tava betona sirds pilsētiņ
  Taču mēs neraudāsim jo mūsu sēta
  Ir ar smieklu gāzi piesmidzināta
  Bez prāta
  Tavas rokas mieru meklējot
  Sitās pa telefona vadiem
  Taču man tev nav ko dot
  Jo no taviem supermārketiem man reibst galva
  Un salst...
  
  
  *pieņemu ka daudziem šis dzejolis nepatiks.
• 2 commentstomēr

• "Rudens"
• 10/14/04 12:41 pm
• Te rudens un es
  Jūtos kā stūrī iespiests suns
  Nepārliecina mani vairs vārdi Tavi
  Bet lai deg! Lai deg malduguns!
  
  Tu saki ka mīli, man saki kapēc?
  Tu liec manu sirdi uz tirgus svariem
  Te mīlu pārdod, te mīlu pērc,
  Te glabā siltākiem pavasariem.
  
  Bet nāks vasaras un ziemas
  Te sasals, te atsals Tava ledus sirds
  Tā dzīve paies kā viena diena
  Un tā mūžm palikšu no Tevis šķirts...
• 3 commentstomēr

• 10/14/04 12:40 pm
• Paraudi par mani mīļā
  Jo nu tiešām ir tas laiks
  Kad pēc viena dzīves pliķa sejā
  Jāpagriež ir otrs vaigs...
• 0 commentstomēr

• piedod...
• 9/19/04 05:16 pm
• Reiz es ticēju ka pastāv laime un mīla, ka debesīs mūs kā eņģeļus gaidīs. Atceries, mana mīlestība tavai laimei ir kā ķīla, kā lombards kurš atvērts dienakti bet iekšā neieaidīs. Un Tu mani atcerēsies, lai ko Tu teiktu, lai kā tu kliegtu. Varbūt kādreiz par šo ar mani kopā smiesies, bet varbūt viena pati un nav neviena kurš tev to liegtu.
  
  Varbūt debess vēlreiz uzziedēs, sagadīs mūs kā eņģeļus mājās, varbūt spēs. Mēs...varētu vēlreiz. Un Tevī atkal atgriezīsies klikšķis vēl viens ugunīgs mirklis pēc sievietes domām, vai neredzi es jau degu, šķiet ka nu mēs esam mainītām lomām...
  
  Tu taču zini ka vienmēr ir šādi mirkļi, palīdzi man šai cīņā un atgriez šo mākslīgo zibspulzes effektu man acīs, es mīlu...
• Current Mood: shine in black
• 3 commentstomēr