hiakints

7/25/05 12:46 pm
"Seniorita"

Te pēkšņi man pazib kāda meitene garām
Te pazib vēl viena, tās kā lapas no zariem krīt
Jau rudens un zaros palikusi vairs tikai viena
Tā esi Tu – mūžam neaizmirstā, uzticīgā siniorit

Es Tevis dēļ visu, Tu manis dēļ neko
Tu zaros līgojies viena kā vieglā dejā
Es zem koka sēžu gaidu kad kritīsi
Bet virs galvas nekristīts debess smejas

Vai maz pienāks tā diena, vai nepienāks nemaz
Varbūt pienāks kad mieti ziedēs, varbūt pienāks drīz
Varbūt seniorita mani vel atceras?
Bet ja atceras tad varbūt drīz jau aizmirsīs..

Es gribu veldzēties Tavās skavās
Es gribu stāstīt Tev cik mīlu ļoti
Cik ļoti Tu man trūksti, cik tālu ilgas nes
Un zini zaķīt – visi sapņi vel nav izsapņoti...
0 comments tomēr