July 25th, 2005

• 7/25/05 12:41 pm
• "Vārds"
  
  Es tagad spēlēšos ar vārdiem
  Es dzejnieks esmu
  Un vārdi pamodīsies
  Kad es tiem iepūtīšu siltu dvesmu
  
  Mīļu vārdu nekad nav par daudz
  Sliktos es dziļi pagultē lieku
  Noskūpstu vārdu un saku “audz”!
  Izaudz par dzejoli, kas nes prieku.
  
  Mīļi man visi, pat kur un kāpēc
  Un kā gan Tu pati par vārdu kļuvi?
  Jau dzirdu: šūpulī jauns dzejolis brēc
  Man visi vārdi vienlīdz tuvi.
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:41 pm
• "Ceļš"
  
  Sveiki esmu pamodies
  „Labus dienos”
  Tagad tikai uz priekšu
  Tik jāuzmanās pagriezienos
  
  Gāzi grīdā, lai pedālis sprūst
  Uz priekšu mans ceļš
  Neatkarīgi vai aiz manis tas ceļas vai grūst
  
  Tu zini es vairs neapstāšos
  Esmu ātrs kā satracināts zirgs
  Dzīve vairs mani nemaldinās
  Dzīve priekš manis ir tikai cirks!
  
  Vairs bremžu nav
  Un pat ja būtu
  Aizmugurē palikušie
  Zaudēto vairs neatgūtu
  
  Par noieto man vārdos neizsakāms prieks
  Ceļš vel tāls
  Un neviens konkurents nav lieks.
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:42 pm
• "Kā drīkst aizmirst?"
  
  Aizmirst? Kā lai aizmirst?!
  Neaizmirst ne šodien ne rīt
  To karstāko vasaras nakti
  Kad āboli sārto un krīt.
  
  Un saule spīd un laime spīd
  Bet kāds Tevi aizmirsīs rīt
  Bet kā aizmirst, kā drīkst aizmirst
  Kā zemenes sārto un krīt.
  
  Un saule spīd un lietus līst
  Un skaistākās rozes jau vīst
  Ir pienācis negaidīts rudens
  Un sāku aizmirst, sirsniņa dzīst.
  
  Bet vai tad drīkst tā,
  Tikt aizmirsta šāda vasara
  Kad āboli krīt, zemenes krīt
  Un ripo pār vaigu asara.
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:42 pm
• "Kāda gan"
  
  Kāda gan zvaniem ir daļa gar mani?
  Tie tikai zvana, un zvana tik gari
  Zvaniet zvani, zvaniet zvani
  Iezvaniet pavasari!
  
  Kāda gan puķēm ir daļa gar mani?
  Tās tikai uzzied, smaržo un vīst
  Un tomēr es mīlu viņas
  Lai cik stipri gribētos nīst.
  
  Kāda gan putniem ir daļa gar mani?
  Tie tikai piedzimst, lido un krīt
  Bet arī es esmu tikai putns
  Un pacelšos spārnos rīt...
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:43 pm
• "Kalngale"
  
  Šodien saule smejas
  Jūras košajos dzintara mastos
  Un es guļu
  Kalngales siltajos Ēdenes krastos
  
  Kāds šunelis paskrien garām
  Izkāris savu garo mēli
  Un kādi puišeļi spēlē kāpās
  Kaut kādu kara spēli
  
  Viļņi šķeļas un plīst
  Tauvas un airi un masti
  Kādai jahtai kas ķer zobenzivis.
  Cik neparasti...
  
  Cilvēku šeit ir, ka biezs
  Viena paradīze visam šim baram
  Kāda jahta jau klusi slīkst
  Un kāds šunelis paskrien garām.
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:44 pm
• "Karakuģis"
  
  Es atspiestos no krasta
  Ja būtu man kāds garāks miets
  Es atstumtos un basta!
  Jo esmu nepiesiets.
  
  Un tad lai karogs plīvo
  Mani gaidīs ceļš tāls
  Un ceļam šim protams
  Ir milzīgs potenciāls.
  
  Un ir tiešām neslēpts prieks
  Ka nav jāmin zem kājām bruģis
  Man ir veci dēļi, viss cits šeit lieks
  Šis ir mans karakuģis.
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:45 pm
• "Liepāja"
  
  Kad manas tāles sniegs līdz Taviem krastiem?
  Kad parasti mirkļi šķitīs par neparastiem?
  
  Tad būšu es mājās, to zināšu droši
  Un kāpu vējš nepūtīs bargi, bet apmīļojoši
  
  Tu zini, es mūžam Tev uzticams būšu
  Es zinu Tu gaidīsi, pat ja otrreiz vairs nepagūšu.
  
  Liepāja! Tu kā ziedoša roze, kā ziedoša pļava
  Liepāja! Mana sirds mūžam būs Tava.
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:45 pm
• "Pilsēta"
  
  Tās jautājumi skan kā izmisuma soļi,
  Tur kāju man spert bail un plašums baida kā naktī mežs
  Tur zem kājām pamats šķiet kā slideni oļi
  Šīs ielas un kariešu ēnas, man viss tas tik svešs!
  
  Šeit mīlestība pazaudēta uz trotuāra saltā
  Te nožēlojamu cilvēku bari pie kājām šķiet smilkst
  Šeit mašīnu taures dzied gluži kā altā
  Un manī plosās satracināts, asinskārs vilks.
  
  Pilsēta pilsētiņ, kur tavs mierinājums?
  Gadiem meklēts, neatrasts, varbūt reiz jau pazaudēts
  Pēc tā mans nākums, mana būtība, mans gājums
  Par neatrasto kā vilks, dziļi manī, klusums rēc.
  
  Tavu simts stūru krustojumi kā sliedes
  Uz izmisumu ved, kas pār mani kā mēness spīd
  Kāda automašīna pašaujas man garām
  Un kā garāmejot nosaka: ”Labrīt”.
  
  Labvakar, labrīt, labdien, arvien
  Pilsēta ir kā cilvēku steiga, kā ikdienas gaita,
  Bet man vienalga kur cilvēki skrien
  Jo es esmu kā pulkstenis, kas skaita...
• 1 piezīmējatomēr

• 7/25/05 12:46 pm
• "Seniorita"
  
  Te pēkšņi man pazib kāda meitene garām
  Te pazib vēl viena, tās kā lapas no zariem krīt
  Jau rudens un zaros palikusi vairs tikai viena
  Tā esi Tu – mūžam neaizmirstā, uzticīgā siniorit
  
  Es Tevis dēļ visu, Tu manis dēļ neko
  Tu zaros līgojies viena kā vieglā dejā
  Es zem koka sēžu gaidu kad kritīsi
  Bet virs galvas nekristīts debess smejas
  
  Vai maz pienāks tā diena, vai nepienāks nemaz
  Varbūt pienāks kad mieti ziedēs, varbūt pienāks drīz
  Varbūt seniorita mani vel atceras?
  Bet ja atceras tad varbūt drīz jau aizmirsīs..
  
  Es gribu veldzēties Tavās skavās
  Es gribu stāstīt Tev cik mīlu ļoti
  Cik ļoti Tu man trūksti, cik tālu ilgas nes
  Un zini zaķīt – visi sapņi vel nav izsapņoti...
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:47 pm
• "Serde"
  
  Reizēm ir vieglāk dzīvot pagātnē
  Un neskatīties uz priekšu
  Reizēm ir vieglāk nobīties un bēgt
  To es nenoliegšu
  Bet reizēm, tikai reizēm
  Ir jāatver acis
  Jāaptver kas noticis
  Jāizkāpj no kapa ko pats sev esi racis
  Jānoliek priekšā divas ābola puses un jāizlemj
  Ir vai nav vel gana
  Viena puse būs palikt, otra iet
  Bet serde lai paliek mana...
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:47 pm
• "Smilga"
  
  Dzīvoju es nebeidzamās ilgās
  Pēc patiesības vai nav par ilgu
  Man rītos guļot kāpu smilgās
  Domāt kā tad ir būt par smilgu.
  
  Un ilgojos es arī pēc vārda
  Ar ko pajautāt kaimiņu Ilgai
  ( tā, kurai smilgaina bārda)
  Vai, viņa nezin kā ir būt smilgai.
  
  Bet izlēmu, ka nejautāšu
  Ne viņai, ne ar kādai Sašai
  Es labāk jautāšu smilgai uzreiz,
  Labāk jautāšu smilgai pašai.
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:48 pm
• "Tautasdziesma"
  
  Meitiņa gāja
  Baltu rožu vainadziņu
  Te maigi uzrunāja
  Puisīt’s klusi, mīļi viņu.
  
  Novelc meitiņ vainadziņu,
  Noliec nebaltām dienām
  Melnās nāk pa simtiem uzreiz
  Baltās tikai pa vienam.
  
  Ej puisīt, nenobaidi,
  Ej puisīt klusi, klusi
  Sniedz tai rokās rožu kroni.
  
  Meitenīte aizgājusi...
• 0 commentstomēr

• 7/25/05 12:49 pm
• „Tavās rokās”
  
  Esmu Tavs Kristus gan debess, gan elle
  Kad lapas dzeltē un čukst vējš, tad esmu viņa mēle
  Tavs jaunais kritums vecais kāpums
  Jaunā beigas un vecā sākums
  Viļņi, airi un masts
  Viļņi, bailes, sāpes un nesasniegts krasts
  Esmu viss, kas vijās un lokās
  Esmu Tavs...esmu Tavās rokās.
• 0 commentstomēr