November 16th, 2004

• 11/16/04 04:05 pm
• Tu kā mans draugs, kā karalauks
  Kurā ieroči ir liegti
  Kur šķēpi tiek triekti
  Un aizlido tālē
  Kur vairogi un bruņas
  Nokrīt zālē
  Kur ugunskurs kuras
  Un nekad neizbālē
  Kur mirušo nav
  Un gaisā laimes dvaka
  Kur divi bez drēbēm un spārniem
  Viens otram mīlu saka.
• 6 commentstomēr

• 11/16/04 04:05 pm
• Vai dāvātu man sirdi
  Ja es Tev to tiešām lūgtu
  Vai teiktu Tu jā vai nē
  Padarot dzīvi saldu vai atstājot rūgtu
  
  Un pēc tam zem kolibri spārniem
  Mēs meklēsim vietu kur spētu
  Mēs mūžam divi palikt
  Tur varbūt Tu mani reiz iemīlētu
• 12 commentstomēr

• 11/16/04 04:07 pm
• Un sveces gaisma zem Tava loga
  Klusi zālē klīst
  Un tomēr ir labi, ka vel jūti
  Ka spēj cerēt, mīlēt, kaut nīst.
  
  Nav jūtu, tikai Tu uz ceļa
  Roc bedri kur vēlāk kristu
  Kāds vājš un naivs kā es
  Kuram tā par cerību šķistu?
  
  Ne ārā es rāptos ne kliegtu
  Tik klusi smilkstētu smejot
  Un Tu domātu par jaunu bedri
  Kur iekrist man Tev projām ejot?
• 0 commentstomēr

• 11/16/04 04:10 pm
• Kā draugs tik klusi
  Slīd projām atmiņa
  Ka reiz esi man piederējusi
  
  Taču es uz Tevi skatos
  Kā reiz uz savu
  Un tā margrietiņa joprojām ir Tavos matos
  
  Taču kāds skauģis sacīs
  Ka nekad vairs nebūsi mana
  Taču tas spīdums joprojām ir tavās acīs
• 5 commentstomēr

• 11/16/04 04:10 pm
• Es Tev jautāju vai spētu
  Diena par nakti kļūt?
  Bez mēness un bez zvaigznēm
  Tu pasmējies un teici...varbūt.
• 3 commentstomēr

• 11/16/04 04:12 pm
• Neieslīgstot galējībās
  Paveras nožēlojams skats
  Pasaule guļ uz adatām
  Bet pa virsu tai es pats.
• 0 commentstomēr