|
|
|
Janvāris 31., 2015
15:28
Es varēju, man sanāca, viss ir galā. Lai dzīvo dzīve.
|
Janvāris 28., 2015
12:55
Es zinu, ka sesija tūliņ būs galā, bet es vairs nevaru, es vairs nevaru, es vairs nevaru, es vairs nevaru, es vairs nevaru, es vairs nevaru, es vairs nevaru, man nesanāk, man viss riebjas.
|
Janvāris 8., 2015
14:03
Ja mājās ir 15 bibliotēkas grāmatas, sāk jau aizmirsties, kas tās visas tādas bija. Vakar speciāli braucu uz universitāti pēc grāmatas, kuru, kā izrādās, jau biju paņēmusi. Tagad man ir 2 eksemplāri, turklāt vakar tos esmu nolikusi plauktā vienu otram blakus, bet tikai šodien to pamanīju.
|
Janvāris 7., 2015
23:17
Es tiešām nesaprotu, kā tas notiek, bet es sēžu, rakstu Dekarta un Bēkona izziņas metožu salīdzinājumu un te pēkšņi attopos, ka esmu nokļuvusi A/s "Laima" mājaslapā un apskatījusi visus rakstus par to, kādas konfektes tiek ražotas, kā top šokolāde, zefīrs parastais un zefīrs "Maigums". Velns ar ārā.
|
Janvāris 6., 2015
01:16
Pabeidzu skatīties Twin Peaks, nesaprotu, ko iesākt ar dzīvi tagad, un esmu galīgā pālī. Nevar saprast, viss ir baigi labi vai baigi slikti, bet kaut kā gribas raudāt.
|
Janvāris 4., 2015
17:02
Kaut kā jābeidz atpūsties un jāsāk darīt kaut kas vērtīgs.
D. ieteica 3 stundas pamācīties un pēc tā atalgot sevi ar vienu Twin Peaks sēriju. Gribēju paklausīt, bet tas izvērties tā, ka pēc pusstundu ilgas mācīšanās atalgoju sevi ar divām sērijām. Bļin. Laikam jānoskatās viss, lai ir miers. Vispār šo vajadzēja redzēt jau sen.
|
Decembris 27., 2014
18:04
Brīvdienas Saldū ir pašas labākās brīvdienas - ir tikai jāguļ, jāēd, jāskatās filmas un jālasa. Sniedziņš snieg, kamīns kuras, krāsniņa arī kuras, cepeškrāsnī pēc četru stundu darba cepas pēdējā piparkūku panna, viss smaržo un ir silti.
|
Decembris 21., 2014
01:31
H. ir atpakaļ no Norvēģijas, vēl ir J. no Austrālijas (viena atrubījusies man vienā pusē, otra ņirdz otrā pusē) un citreiz vēl citi ciemiņi. Ar E. nolēmām, ka mūsu gulta jau atkal ir nevis vienkārši mūsu gulta, bet mūsu visu gulta.
|
Decembris 8., 2014
14:07
Visam bonusā tikko dabūju magnētiskās rezonanses rezultātus (magnētiskā rezonanse ir ļoti interesants piedzīvojums, ja kas), man, protams, ir mugurkaula jostas daļā diska trūce, es tagad nedrīkstu neko darīt, nevajadzētu vismaz gadu braukt ar velosipēdu un man būs jāiet uz miljons terapijām, kas arī maksā miljonu, hahahaha, bļe.
EDIT: Tomēr nav diska trūce, ir diska protrūzija, tas ir kaut kas mazāk slikts.
|
10:57
Man vispār ir apnicis, ka man visu laiku kaut kas sāp, gribas no šitā visa brīvdienu.
|
10:53
Bļāviens, man gudrības zobs aug tā, ka nevaru aiztaisīt muti, neiekožot sev vaigā. Var vienīgi vaigu pieturēt no ārpuses un tad taisīt muti ciet. Lai vai kā, tur ir liels jēlums un es vairs nevaru neko apēst. Runāt arī negribas. Būs laikam jārauj ārā.
|
Decembris 6., 2014
12:02
Dikti gribas sūdzēties par darbu.
Vēl tikai divas tādas dienas kā šodien (sestdiena un divpadsmit stundu darbadiena), pirms Ziemassvētkiem iešu no šejienes prom, bet priekšnieks grib, lai pēc sesijas nāku atpakaļ - palielināšot algu un paaugstināšot mani par direktora palīgu, kas nozīmē, ka man būtu jāplāno finanses un jāņemas ar pilnīgi visām šejienes lietām. Viņš saka, ka negribot nevienu citu manā vietā, jo es viņu saprotot un viņš mani arī. Tas izpaužas tā, ka ikdienā mēs daudz nesarunājamies, bet vienmēr, kad kafejnīcā ienāk skaista meitene skaistām krūtīm vai īsā kleitā, kopīgi nopriecājamies. Reiz viņš mani darbalaikā aizsūtīja uz Rimi atnest viņam aliņu. Vēl citreiz šis ar draugu uzpīpēja gandžu pagrabstāvā un tad abi līksmi apēda visus klientiem paredzētos cepumus. Jā, es viņu laikam saprotu, es arī labprāt ēdu tos cepumus, bet viņš mani tomēr nesaprot - gribu brīvdienu, nevis strādāt 12 stundas, turklāt man nemaz par virsstundām nemaksā dubultā un cepumu arī šodien nav.
Jau vairākas nedēļas sāp krūškurvī te vienā, te otrā pusē, šodien ir īpaši sūdīgi, un es nesaprotu, vai tas ir sadirstās muguras dēļ vai kā. Jācer, ka nav sirds pie vainas.
|
|
|