|
Feb. 27th, 2012|06:58 pm |
Vajadzēja būt Molā šodien 10.00. Biju. Darba intervija beidzās kā jau filmās - mēs jums piezvanīsim. :) Es tik smaidu un iekšā domāju- fuck you. arghhh. bet nu, ja nu tomēr piezvana.. Labi, jābeidz cerēt.
Vakardien pirms gulēt iešanas jau izdomāju ka iešu mājās ar kājām. Jā. Un es to arī izdarīju. Aizgāju līdz Luīzes darbam pie Cēsu ielas 1h 20min. Nav ātri, bet tas manā labajaā gaitā. :) Prieks mežonīgs. :) Mūziku dabūju paklausīties. Netīšām uzmuku uz Lienes ielas. Eu, ziniet, kad iet pa Avotu ielu tad pēc Matīsa ielas sākās wtf vieta. Pilnīgi viss pārmainās. Ejot pretim tai baznīcai, likās ka tā deg. Melni dūmi lika tā domāt. Es jau skatījos kur tad tie ļaudis skrien ārā, bet nevienu neredzot nospriedu ka viņi tur visi cepās iekšā bļaujot - ''Jā, Dievs, tā tava griba! Dedzini mani! '' Hā. Sasmējiens. Eroor, tas bija skurstenis. Ir takš ziema.
Man patīk aukstums. Manī vārās viss iekšā. Oj, tāpēc, jau ejot pa Lācplēšielas tiltu (nezinu kā viņu sauc) pretim dzelzceļa tiltam es skicēju. Uzskicēju uguns-cilvēku. Ideja tam būt uz melna fōna. Cerams ka iedvesma atkal uznāks kad būšu istabā. Lai var ķert pēc skices un bliezt augšā. Jā, sen jau laiks, jo neesmu vēl šai dzīvoklī gleznojusi.
Par radošumu domājot iedomājos par to ka šodien atradu papīra lidmašīnīti/psiholoģijas darbiņu ko man lika uztaisīt Gunča. Ieraudzīju viņa vārdu uz mēr-stenderes priekšnamā. Eh. Pēc cilvēkiem mēdzu atstāt tādu mazu rūgtumu sevī.
Runājot ar Luīzi baigi labi palikās. Domājam ko ar mani iesākt. Vislabākais viņasprāt ir tiešām doties tai ceļojumā kā sevis un savas laimes meklējumos. Ak viņi viepār tādi, nu... Viedi. Abi ar brāli. Nemēdzu to vārdu izmantot, bet tāds raksturojums tiešām viņiem ļoti piestāv.
Ko vēl?
Pagaidām viss.
Paldies
Aisma S. |
|