| Vau |
[Oct. 23rd, 2010|02:25 am] |
Baigā ideja iešāvās prātā.
Jūs zināt par tādu lietu kā bailes no tumsas, ja? Jebkurš bērns baidās no tās. Vajadzība pēc naktslampiņām un puspievērtām durvīm, uz istabu kurā ir iedegta gaisma kur atrodas vecāki, ir ierasta bērnības sastāvdaļa. Daži jautājumi rodas man :
>Šis bailes, vai viņas ir jau kopš cilvēces pirmsākumiem, vai arī attīstījušās ar laiku?
>Ja šīs bailes ir attīstījušās ar laiku, tad kāds ir pamatojums viņām?
>Ja šīs bailes ir no pirmsākumiem, tad kāpēc cilvēka prāts un zemapziņa nav sākusi tās vai nu apslāpēt, iznīdēt? Tas būtu kā piemēroties kaut kam.
Ja cilvēks no kaut kā baidās tātad tam ir pamatojums. Jebkurai lietai it kā ir pamatojums. Piemēram - tikai un vienīgi sievietes mugurkauls ir pilnveidojies tā lai spētu iznēsāt bērnu. Evolūcija to izdarīja. Tā pat arī saka ka cilvēks ar gadiem kļūšot ne-spalvaināks. Pamatojoties uz mūsdienu epilācijas, depilācijas un savādāku āciju uzplaukumu. (Nu ja nu vienīgi nākotnē kaut kas ar šo modes kliedzienu nemainās)
Kaut kā tātad nonāku pie secinājuma, ka šīs bailes no tumsas pastāv tikai tādēļ, ka viņas ir noderīgas. Tātad tai naktī kaut kas ir tāds kāpēc mūsu iekšas saka priekšā ka jābaidās. Jo savādāk, ja viņas būtu bezjēdzīgas - evolūcija būtu parūpējusies par to lai tās vairāk nav.
Kaut kā liekas ka sakars ir kaut kāds, bet kā jau vienmēr - trakas domas. :D |
|
|