| jopcik |
[Sep. 14th, 2010|08:38 pm] |
| [ | Current Music |
| | Kaspars Dimiters - Ēdīsim plūmes | ] |
Kur var nolādēt Kaspara Dimitera "Ēdīsim plūmes". Pat youtubē nav :(
Sirma varu palikt meklējoties.
Ja spējat kaut ko ieteikt tad LŪUUDZU!!
Šeit tikai klausāma dziesma, gribu nolādēt. :(
|
|
|
| Bullshit |
[Sep. 14th, 2010|11:00 pm] |
Pēdējā laikā piedzīvoju diezgan daudz sarunas kur viens no teikumiem ir - Lūdzu nebrauc prom. Mana reakcija kā vienmēr ir smīns un atbilde - Braukšu gan. Es zinu kāpēc tā cilvēki saka 50 uz 50 - Viena daļa tiešām negrib lai es braucu prom jo zin ka esmu viņiem vajadzīga (ak es krutā), bet uz otru pusi darbojās tas pats kas 9., 12. klases vai 4. kursu beigšanas simptoms. Zinat tādus gadījumus? Kad kolektīvs jūt ka beigas ir tuvu, viņi sāk novērtēt viens otru, kaut visus iepriekšējos gadus ir valdījusi nicinoša, to kill, gaisā cirvja kāršanas atmosfēra.
Smīns man rodas tāpēc, ka.. Fak.. Īsti nezinu uz doto brīdi kāpēc. Bet varbūt zemapziņā smīnu par to situāciju, jo ne velna nesaprotu kāpēc tie paši cilvēki agrāk nav spējuši parūpēties par to lai man nebūtu tāda kāre doties prom. Labi, mans galvenais iemesls ir finanses. (Par to toč nav tagad runa) Bet taču ir jāpadomā, kāpēc es negribu palikt. Man morāli te nekas nav palicis. Esmu dedzinājusi tiltus aiz sevis, būvējusi jaunus, kritusi vidū. Bet es tagad nejūtu ne mazāko nožēlu. Labi, meloju. Sāp ka tas ir jādara, bet vai tas ir grēks censties sevi uzskatīt par akmeni? Censties būt stiprākai? Nebimbot uz katra stūra?
Atkal jau - nezinu ko ar šo te panākšu, bet vismaz izlikos uz galda..
Yo. |
|
|