| ranting latvian |
[Sep. 10th, 2010|03:55 am] |
Šodien, laikam jau labāk teikt ka vakarnakt, izlasīju pāris foršus beznosacījuma notikumus (neprasi ko ar to domāju), kad iedomājos ka arī es varētu būt no tiem cilvēkiem kuriem kāds kaut ko negaidītu pasaka vai ka es būtu citas neierastas, neikdienišķas, neparastas situācijas lieciniece. Bet tā tas nenotiek. Nu bet protams. pffff . Ko es vispār iedomājos. Tādus notikumus negaida, tāpēc jau tādus sauc par negaidītiem. Lašara.
Židrūna eņģeļi.
Tas ir visiem vai arī tikai ar mani? Ja mani pasauc tusēt/izklaidēties/pabūt kopā ar kādu, un ja šie lūgumi ir bijuši ļoooti uzstājīgi (tik uzstājīgi ka man tagad Depo kontakts ir skaipā) tad nav it kā domāts ka ar mani būs kopā nevis pasauc tikai gaisa aizpildīšanai? Nē nu, no sākuma bija forši, kad bija kaut kāds entuziasms iekšā. Eu nē - nebija tā ka es gaidītu cirku priekš sevis! Bet tomēr cik tā ir forša sajūta ja mani atstāj vienu pie bāra? Vismaz Māra dzērvenes dabūju un viņa spešl šotu for free.
Ai labi, vismaz nekur neaiztusējos šonakt. It kā jau ir laba sajūta. Gaidu rītdienu 14.45.
Eh, es pat cerēju ka Cepure strādās. Cerēju satikt trusīti vai H kuriem varētu izkratīt sirdi, bet tāda vien sajūta ka Cepure līdz gaismai strādā vien tad kad mēs tur esam. Ko daudz var prasīt no piemājas bāra?
Labi, jāmet miers. Izbazūnēju sevi šeit, laikam jau vieglāk jāpaliek. Paspēlēšu Simsus. Ha. Jā, es viņu spēlēju. :) |
|
|