šoreiz man vienkārši neļāva sabrukt un būt "lielajam meistaram", kurš saplēš audeklu tikai tāpēc, ka tas ir sabojājis baltuma pilno unikalitāti. nav jau tā, ka būtu baigi viegli, it nemaz. nu jau trešo dienu ir klusums un tā pa īstam es neko nesaprotu vai arī negribu saprast. es vienkārši esmu noguris, mazliet nenovērtēts un mazliet piečakarēts, bet laikam jau tā ir jābūt. kāpēc nenovērtēts? tāpēc, ka es tiešām jutu, varbūt par daudz, vēlējos sniegt visu ko spēju, bet tas izrādījās nevienam nevajadzīgs... mja. ir stulbi, vakar ap pusnakti sapratu, ka labi nav un izlūdzos indulgenci un Anglikāņu baznīca man to arī piešķīra. tā kaut kā. vsjo. piekusiens, šonakt gulēšu. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |