šodiena ir īpaša tās savdabajā burvībā. gāju pa Meža prospektu uz tramvaju un atmiņā atausa bērnības ainas. ar tādām pašām lietainajām sestdienām, kur no rīta pieceļoties vieglītēm smaržoja pēc Mammas "ātrās" plātsmaizes un tikko vārītas kafijas, kad pieejot pie loga varēja vērot vecajos ceriņos salijušo lietus lāses. tās bija dienas, kad Papus pēc darba nedēļas sapucējās un mēs visi kopīgi braucām uz Pumpuriem pie Māras. tieši Mārai laikam pieder tas gods - mani pirmo reizi piedzirdīt. man bija 5 gadi un Māra man sabaroja plombīra saldējumu ar Moku, daudz Mokas un es noreibu kā maija ezis. tā gāju pa Meža prospektu un domāju, kas nosaka to, ka kāds cilvēks ir laimīgs. laime jau nav nekas tās aptaustāms un saliekams spaiņos, izmērāms, sasverams un bilancē iekļaujams. kā teica man kāds ļoti labi zināms cilvēks - "viss ir galvā". laime arī. jā, arī laime ir galvā. katram vienam, pašam sev, vispirms ir līdz galam jāizdomā, vai viņš/viņa vēlas būt laimīgs, tad, kas ir tas, kas nepieciešams laimei, tad - kā to sasniegt. laime (laimīgums) ir tik ļoti atkarīga tikai no tā, vai mēs paši gribam būt laimīgi, iespējams, ka, lai cilvēks būtu laimīgs tam vienkārši tā jājūtas. homo beatus. laimīgais cilvēks. jau atkal jāatsaucas uz Zīskindu, Žans Grenuijs taču bija pārlaimīgs, kad bija viens pats, alā, miklā, riebīgā vietā, kur nebija nekā, kur nebija pat tik daudz, lai nomirtu, bet Grenuijs bija laimīgs. kāpēc? tāpēc, ka viņš varēja būt viņš pats. ja kāds cilvēks nejūtas laimīgs, tad tā ir viņa galvas problēma. to ārstē. nē, prozaks, nelīdzēs. ķīmiska laimes izjūta nenosaka to, ka cilvēks var būt patiesi laimīgs. ilūzija. es nedaudz apmaldījos sevis sacītajā. taču pats svarīgākais,ko gribēju teikt - ja kāds jūtas nelaimīgs, apdalīts un pievilts - tā ir tikai viņa paša vaina, viņa galvas problēma un nevēlēšanās būt laimīgam, mainīties. no rīta pamosties un uzsmaidīt jaunai dienai, trīs reizes dienā pateikt "es esmu laimīgs", par spīti visam un cilvēks kļūst laimīgs, tā pavisam vienkārši, beznosacījuma laimīgs.
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On March 29th, 2009, 03:18 pm, grace_kelly commented: Nepiekrītu... Bet tā jau droši vien ir tikai mana vaina un mana problēma. |