herberts

Vairāk nekā 15 zvirbuļu bija manā pagalmā. Daudzi no tiem čiepa no suņa bļodas sev ēdamo, bet pārējie sēdēja uz žoga stabiņiem vai lēkāja uz suņa būdas. Pats sargsuns nepievērsa tam nekādu uzmanību un turpināja snaust.
Ilgu laiku nebiju redzējis, ka tik daudz zvirbuļu atrastos vienviet. Tie čiepstēja savā starpā un turpināja ieturēt maltīti no suņa bļodas, bet kad es izliecos pa logu vairāk laukā, tie aizlidoja lai nogaidītu mirkli, kad varēs atgriezties.
Intresanti, ka suns nedzen prom šos mazos putniņus, bet lielās un bezkaunīgās vārnass viņš vienmēr iztrenkā.
Zvirbuļi un vārnas man atgādina rudeni, kad kokiem krīt lapas un līst lietus.

Pamodos un sapratu, ka man nedaudz sāp muskuļi no vakardienas treniņa. Patīkama sajūta, bet nepietiekoši.
Esmu izlēmis un uzsācis regulāri trenēties un palielināt slodzi.

Šķietami mierīgs un skaists jūnija vakars. Kāds putns aizlido pār rietumos gaišākajām debesīm. Tiešām piemērots vakars lai pastaigātu pa dārzu un klusumā, pirms krēslas, atpūstos un atgūtu mieru.
Viegli iegrimstot domās apstaigāju augošo augļu dārzu.
"Šogad būs pirmā ķiršu raža manā dārzā."-Patīkami saviļņots pie sevis saku.
Mazi un zaļi ķirsīši pa retam izveitojušies zaros. Mani tiešām priecē šie mazie kociņi. Maijā viņi bija gaišos ziedos un tad nespēju pārstāt sajūsmināties par to daili, bet tagad viņi man sniedz prieku ar saviem topošajiem augļiem.
Pirmās plūmes šogad arī būs. Sāku lēnām izjust to gandarījumu un prieku par ieguldījumu, kopšanu.
Klīstu pa dārzu apstājos pie sniegbaltiem ziediem ziedošas rozes. Blakus baltām rozēm zied arī sarkanās. Sarkani, balti un tad atkal sarkani ziedi - mūsu karoga krāsās un secībā. Skaistais dārzs.